Tiesa gan, sarunām ar kreditoriem – Eiropas Savienību, Eiropas Centrālo banku, Starptautisko Valūtas fondu – vajadzēja sākties jau pagājušajās nedēļas piektdienā, taču drošības apsvērumu dēļ, kā arī loģistikas problēmu dēļ, sarunas tika atliktas.
Šo informāciju, ka sarunu kavēšanās ir saistīta ar tehniskiem iemesliem, apstiprina pārstāvji no Eiropas Savienības, šādā veidā noliedzot jebkādu politiska vai diplomātiska spiediena izdarīšanu uz Grieķiju.
Atšķirībā no Grieķijas varasiestāžu paziņojumiem, aizdevēju pārstāvji ir krietni izvairīgāki par to, kad sarunas varētu sākties, atsevišķiem cilvēkiem norādot, ka tās varētu sākties ne ātrāk kā rītdien, neskatoties uz to, ka lielākā daļā no starptautiskajiem aizdevējiem ir ieradušies Atēnās.
Pēc tam, kad Grieķijas parlaments bija pagājušajā nedēļā atbalstījis pēdējo starptautisko aizdevēju pieprasīto reformu daļu, Grieķijas valdība bija vērsusies ar oficiālu lūgumu gan Eiropas Stabilitātes mehānismā, gan Starptautiskajā Valūtas fondā. Tikai tad tai bija iespējams uzsākt sarunas ar visiem trim aizdevējiem, par jaunas finansiālās glābšanas programmas piešķiršanu Grieķijai, kuras laikā tā varēs no kreditoriem tuvāko trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardiem eiro.
Jau vēstīts, ka Grieķijas valdība paziņoja, ka vēlas vienošanos par trešo aizdevumu programmu ar aizdevējiem panākt līdz 20. augustam, kas ir gala termiņš 3,6 miljardu eiro parādsaistību atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
Pirmdien, 20.jūlijā, Grieķija jau veica parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam, ECB un Grieķijas Centrālajai bankai, ko varēja izdarīt, pateicoties valstij piešķirtajam īstermiņa aizdevumam 7,16 miljardu eiro apmērā.
Tāpat starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" 20.jūlijā paaugstināja Grieķijas kredītreitingu, norādot, ka valstij piešķirtais īstermiņa finansējums samazinājis iespēju, ka nākamā gada laikā Grieķija varētu piedzīvot maksātnespēju.
