Labrīt

Tautas instrumenti: Bērza tāss

Labrīt

Tautas instrumenti: Kurzemes kokle

Grieķijas ekonomika sāk uzrādīt pirmās atkopšanās pazīmes

Grieķijā pirmoreiz pēc deviņiem gadiem prognozē ekonomikas izaugsmi

Grieķijas ekonomika pēc ilgiem lejupslīdes gadiem sāk uzrādīt pirmās atkopšanās pazīmes., Pēc ekonomistu aprēķiniem, valsts izaugsme šogad varētu sasniegt aptuveni pusotru procentu. Attīstību sekmējusi pasaules un īpaši eiro zonas valstu straujš ekonomikas pieaugums, kā arī lielāki panākumi Grieķijas eksporta un tūrisma jomā. Arī nākamā gada prognozes ir ieturēti optimistiskas. Tomēr kopējā labklājības aina valstī paliek visai drūma un būtiskas pozitīvas pārmaiņas grieķu sabiedrība tuvā nākotnē diez vai izjutīs.

Šo ziņu Grieķijas sabiedrība gaidījusi veselus deviņus gadus: kritiens valsts ekonomikā ir apstājies un pirmoreiz šajā ilgajā laikā – šogad - tiek prognozēta izaugsme. Ar šādu paziņojumu otrdien preses konferencē uzstājušies ekonomisti no Grieķijas Ekonomikas un rūpniecības izpētes fonda.

Izaugsmes apmēru šogad ekonomisti lēš pusotra procenta apmērā. Prognoze ir pieticīgāka par iepriekšējiem aprēķiniem un arī par šī brīža politiķu apgalvojumiem. Tomēr tā dod cerību, ka grieķu ekonomiskās krīzes epopejā smagākais punkts varētu būt palicis aiz muguras.

Ekonomikas pētnieks Angelos Tsakaniks sarunā ar Latvijas Radio paskaidro, kas veicinājis šo izaugsmi:

“Mēs redzam, ka pieaug arī privātais patēriņš. Tomēr lielākoties izaugsmi sekmējis preču un pakalpojumu eksporta pieaugums, kas ir stiprinājis Grieķijas iekšzemes kopproduktu. Šis mums ir bijis ļoti veiksmīgs gads tūrismā, jo vasarā Grieķiju apmeklēja rekordliels tūristu skaits. Tas savukārt pozitīvi ietekmēja arī ražošanu un tirdzniecību, kā arī citas jomas. Investīciju apjoms arī uzrādīja aptuveni 7% pieaugumu, taču kopējais investīciju līmenis valstī diemžēl paliek visai zems.”

Arī nākamais gads varētu nest Grieķijai uzlabojumus. Ekonomikas izaugsme varētu sasniegt jau 2%, tiek prognozēts vēl lielāks patēriņš, eksports un arī investīciju apjoms.

Angelos Tsakaniks pieļauj, ka nākamgad valsts tik tiešām varētu veiksmīgi pabeigt trešo starptautiskā aizdevuma programmu, kā to sola premjers Aleksis Ciprs. Speciālisti pieļauj arī pakāpenisku bezdarba mazināšanos.

Kā liecina Eiropas statistikas aģentūras ''Eurostat'' aprēķini, augustā šajā krīzes plosītajā valstī saglabājas augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā. Bez darba pat aktīvajā tūrisma mēnesī bijis katrs piektais grieķis darbspējīgā vecumā. Tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropā. Tieši tāpēc Grieķijai būtu jācenšas izmantot izdevību un sasniegt vēl lielāku izaugsmi. To saka ekonomists Nikos Vetts:

“Šie pozitīvie izaugsmes tempi, ko mēs redzam pēc ilgas lejupslīdes, tomēr nav pietiekami. Kāpēc? Te ir trīs aspekti. Mums nepieciešama straujāka izaugsme, lai atvieglotu tās ciešanas, ko izjūt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Otrkārt, mēs palaižam garām investīciju iespējas, kas paveras saistībā ar globālās ekonomikas uzlabošanos. Un pēdējais, Grieķija šobrīd ir vājākais posms eiro zonā. Mums ir jātiecas sasniegt vidējo līmeni Eiropā, jāmazina plaisa starp citām Eiropas valstīm, lai neviens neapšaubītu Grieķijas spējas darboties šajā prestižajā valstu klubā. Tātad mums ir izaugsme, bet tai vajadzētu būt lielākai. Mēs ejam pareizajā virzienā, bet nepietiekami ātri.”

“Stāsts bez veiksmes” – tādu raksturojumu grieķu mediji izmanto, stāstot par finanšu stāvokli valstī. Katru dienu lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju turpina sīvu cīņu par izdzīvošanu. Saskaņā ar pēdējiem ''Eurostat'' datiem, pērn vairāk nekā trešdaļa (35,6%) grieķu dzīvojusi zem nabadzības sliekšņa. Tātad ārkārtīgi zemus ienākumus saņēmuši trīs miljoni 800 tūkstoši cilvēku. Šai ziņā

iedzīvotāji dzīvo labāk gandrīz visās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā. Vēl lielākā nabadzībā par grieķiem dzīvo vien bulgāri (40,4%) un rumāņi (38,8%).

Kā atzīst ekonomisti, uz straujiem uzlabojumiem valstī tuvā nākotnē cerēt nav vērts. Jo bez finanšu satricinājumiem arī ekonomikai jāpiedzīvo pamatīga pārstrukturēšana. Grieķijas ekonomikas tradicionālie balsti, kas gadu desmitiem nodrošinājuši iedzīvotājus ar darba vietām, ir mazumtirdzniecība, valsts sektors un celtniecība. Tagad šīs jomas vairs nenes tik lielu peļņu. Līdz ar to visai valstij jālūko jauni ienākumu avoti un reizē ekonomikas stiprināšanas virzieni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti