Izšķirošais balsojums notiks ceturtdienas 18.maija vakarā un parlamenta vairākuma „jā” vārds nepieciešams, lai Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevuma daļu un savukārt pati varētu veikt parāda atmaksas maksājumu jūlijā.
Protestējot pret kārtējo taupības vilni, kas pāršalc grieķu sabiedrību, trešdien Atēnās notika vispārējs streiks un plašas demonstrācijas.
Galvaspilsētas centrālajās ielās izgāja kopumā ap 12 000 cilvēku – tie bijuši gan privātā un valsts sektorā strādājošie, gan bezdarbnieki, gan pensionāri, kā arī daudz jauniešu.
Pārvietoties Atēnās varēja ar lielām grūtībām, jo tika apturēta sabiedriskā transporta kustība, atcelti vilcienu, lidmašīnu un kuģu reisi, tika slēgtas valsts iestādes, streikoja advokāti, ārsti un citi slimnīcu darbinieki, kā arī daudzi citi iedzīvotāji.
Daži desmiti jauniešu, paslēpuši sejas ar šallēm un kapucēm, kādā brīdī sāka uzbrukt policistiem - mest akmeņus un Molotova kokteiļus, šāva no paštaisītām - pistolēm līdzīgām - ierīcēm. Policisti bija spiesti reaģēt un palaida asaru gāzi.
Kā komentē vietējie žurnālisti, visi jau pieraduši pie šādām darbībām protesta akcijās.
Daudzu gadu laikā, kas pavadīti zem memoranda zīmes, tās jau kļuvušas par daļu no grieķu ikdienas. Par nogurumu grieķu sabiedrībā liecina arī jau pieminētais protestētāju skaits – 12 000, kas nav īpaši daudz, salīdzinot ar citām akcijām.
Protesti notikuši arī citās Grieķijas pilsētās. Taupības pasākumi skars visus sabiedrības slāņus. Tomēr vienošanās ar aizdevējiem par tiem jau panākta mēneša sākumā un tagad paliek vien formālais balsojums parlamentā, kas neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, nekādi nav apdraudēts. Divu valdošās koalīcijas partiju balsu pietiek likuma grozījumiem.
Protesti ceturtdien Atēnās sāksies jau pa dienu, kad pilsētas centrā pulcēsies pensionāri. Arī vakara stundās, kad deputāti balsos par reformām, ārpus parlamenta sienām sanāks arodbiedrības sasauktie iedzīvotāji.
Vislielāko sašutumu sabiedrībā un reizē lielāko ietaupījumu budžetā raisa pensiju apcirpšana par 18% no 2019.gada.
Ar šo soli valdība cer iegūt nepilnus trīs miljardus eiro jau tuvākajos divos gados. Savukārt, strādājošo maciņus ietekmēs nodokļu palielinājums, īpaši neapliekamā minimuma samazināšana – pēc trīs gadiem to samazinās par 650 eiro gadā
Kā atzīmēja vadošās partijas „Syriza” parlamenta pārstāvis Hristoss Mandass, visi šie pasākumi ir smagi, bet tie tiek pieņemti ar “pistoli pie deniņiem”. Valdība cenšas mīkstināt šo triecienu, solot tā sauktos pretpasākumus, kas līdz 2021.gadam varētu sasniegt 7,5 miljardus eiro. Bet to īstenošana būs atkarīga no budžeta pārpalikuma apmēra un kādi varētu būt šie atvieglojumi pagaidām nav zināms. Tas viss tiek darīts, lai jau nākamajā Eirogrupas sanāksmē 22.maijā tiku dota zaļā gaisma naudas piešķiršanai grieķu aizdevuma programmas ietvaros. Grieķija ļoti cer sagaidīt valsts parāda atvieglošanas risinājumus.
Trešdien Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs izteicās, ka ziņas šajā sakarā ir tik optimistiskas, ka viņš varētu atsākt valkāt kaklasaiti – to viņš ievēlēšanas brīdī solīja darīt tikai tad, kad milzīga valsts parāda problēma tiks atrisināta. Grieķijas valsts parāds ir 177% no IKP.
