Grieķija gatava turpināt aizdevumu programmu; nosūtīs ES jaunus nosacījumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Grieķija ir gatava pagarināt starptautisko aizdevēju esošo programmu, taču pieprasīs citus nosacījumus, tā pavēstījis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Šodien Grieķijas valdība nosūtīs oficiālu vēstuli eiro zonas vadībai.

Līdz šim Atēnas uzstājušas par pilnīgi jaunu programmu un nosacījumiem, kam Brisele kategoriski atsakās piekrist, taču, nepanākot vienošanos, Grieķija draud atkal nonākt bankrota priekšā.

No Atēnām pienākusi ziņa, ka Grieķija tomēr lūgs pagarināt jau spēkā esošo vienošanos ar Eiropas Savienību (ES) par finanšu aizdevumu, taču nepiekritīs tajā paredzētajiem nosacījumiem, par kuriem ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojusies iepriekšējā, centriski labējā valdība.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis trešdien nosūtīs oficiālu vēstuli eiro zonas valstu finanšu ministru vadītājam Jerūnam Deiselblūmam.

Vēl pirmdien Grieķijas un eiro zonas sarunas Briselē beidzās bez iznākuma, tā kā Atēnas pastāvēja uz visu iepriekšējo līgumu atmešanu un pilnīgi jaunas programmas sākšanu ar gluži citiem, valstij ne tik smagiem taupības nosacījumiem, savukārt eiro zonas dalībnieces un starptautiskie aizdevēji kategoriski atteicās pieņemt šīs jaunās Grieķijas valdības prasības.

Tagad Grieķijas varas lēmums tomēr turpināt esošo aizdevuma programmu būtu Briselei pa prātam, taču bažīgu dara fakts, ka grieķi tomēr negrasās piekrist virknei nosacījumu.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible uzreiz pēc šā paziņojumu Vācijas medijiem vēstīja, ka Atēnas mēģina iegūt kaut ko par neko un saka „mums tagad vajag vairāk naudas un mēs vairs neko nedarīsim”, atgādinot, ka tādas valstis kā Īrija un Portugāle ir pabeigušas aizdevuma programmas arī ar smagiem taupības pasākumiem.

Eirozonas vadītājs Jerūns Deiselblūms iepriekš norādījis, ka laika ir maz un faktiski ir atlikusi vairs šī nedēļa, lai izlemtu Grieķijas tālāko likteni. Eiropas aizdevuma programma Grieķijai noslēdzas 28. februārī, jau nākamās nedēļas nogalē, un līdz tam būtu jātiek skaidrībā, vai to pagarina, vai Grieķija nekam nepiekrīt un faktiski tad arī paliek bez naudas.

Ikvienas izmaiņas pašreizējos nosacījumos ļoti sarežģī tālāko procesu, jo, ja ar Grieķiju slēdz jaunu aizdevuma līgumu ar citiem nosacījumiem, tad, saskaņā ar noteikumiem, tas būtu jāapstiprina arī visu 28 dalībvalstu parlamentiem.

Ja tomēr Grieķija ar pārējo eiro zonu vienošanos nepanāk, tas neizslēdz arī visdramatiskāko scenāriju, proti, Grieķijas izstāšanos no eiro zonas un atgriešanos pie iepriekšējās valūtas – drahmas.

Grieķijas valdības kaulēšanās ar aizdevējiem raida negatīvus signālus ārpasaulei. ASV investīciju banka „JP Morgan” pavēstījusi, ka no Grieķijas bankām pēdējās nedēļās ir aizplūduši vismaz divus miljardus eiro vērti noguldījumi. Eksperti lēš, ka Grieķijas atgriešanās tirgos, kas esot bijusi tuvu realitātei pirms jaunās valdības, tagad esot maz iespējama.

Savukārt Grieķijas sabiedrībā valda ievērojams atbalsts jaunās kreisās valdības pūliņiem panākt 240 miljardu eiro lielā aizdevuma nosacījumu izmaiņām. Aptaujas rāda, ka šādai politikai piekrīt un uzticas vairām nekā 70 procentu iedzīvotāju.

Eksperti gan norāda, ka Grieķijas valdība, piekrītot pagarināt līdzšinējo aizdevēju programmu, nonāk smagas izvēles priekšā un riskē lauzt pirms vēlēšanām dotos solījumus un tādējādi arī zaudēt sabiedrības atbalstu.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlas Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.

Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. 

 Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši   2010.gadā.  Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.  

 ES saskata maz izredžu panākt ar Grieķijas jauno valdību galīgu vienošanos, lai atrisinātu valsts parādsaistību krīzi. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti