Tikmēr eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms pirmdien Briselē paziņoja, ka Grieķijas valdībai jābeidz izniekot laiks un beidzot jāsāk nopietnas sarunas ar aizdevējiem par solīto ekonomisko reformu realizēšanu. Viņš uzsver, ka Grieķijas problēmām eirozonas finanšu ministri veltījuši tikai pusstundu no sarunu laika.
Tomēr vienlaikus Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis kārtējo reizi saniknojis aizdevējus ar jaunu paziņojumu – Grieķijas valdība pašlaik izskatot iespēju sarīkot referendumu par aizdevuma nosacījumiem. Tas paziņots par spīti kategoriski noraidošajai aizdevēju attieksmei pret nosacījumu pārskatīšanu.
Pašlaik Grieķija panākusi pagaidu vienošanos par aizdevuma programmas termiņa pagarinājumu uz četriem mēnešiem, taču joprojām nav skaidrības par to, kas notiks pēc tam.
Jau vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzās 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
