Eirozonas finanšu ministri apsveica panākto progresu, tomēr paziņoja, ka Grieķijai vēl jāturpina darbs, lai varētu saņemt papildu 7,2 miljardu eiro finanšu palīdzību. Starptautiskie aizdevēji atsakās Atēnām šo naudu piešķirt, pirms valsts nav piekritusi veikt jaunas reformas. Tās skar darba tirgu, pensijas, nodokļus un arī valsts uzņēmumu privatizāciju.
Daudzas no šīm reformām ir nepopulāras iedzīvotāju un Grieķijas jaunās galēji kreisās valdības acīs. Tagad Atēnām ir laiks līdz jūnijam, lai ar kreditoriem vienotos par jaunas reformu programmas īstenošanu. Tiesa, kopš februārī valstij tika dots šis termiņa pagarinājums, būtisks progress nav panākts.
Turklāt 750 miljoni nav vienīgā summa, kas Grieķijai drīzumā ir jāatdod aizdevējiem. Jau tuvākajā laikā ir gaidāmi vēl vairāki maksājumi.
Jau vēstīts, ka Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
