Šī programma paredz 85 miljardu eiro aizdošanu gadījumā, ja Grieķija samazinās izdevumus un palielinās nodokļus.
Atkal ar opozīcijas balsīm
Pirms mēneša Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram bija nepieciešamas 17 stundas, lai panāktu galīgo vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem Briselē, un tagad gandrīz tikpat ilgs laiks bija jāpavada arī savā parlamentā Atēnās. Vēl pirms oficiālajām debatēm pirms balsojuma politiķi vairākas stundas pavadīja niknās vārdu kaujās.
Tomēr uz rīta pusi par 85 miljardu eiro lielo aizdevumu izdevās nobalsot ar 222 balsīm “par” un 64 “pret”, 11 deputātiem atturoties. Lielākā daļa deputātu tātad noticēja premjera apgalvojumam, ka balsojums bija izvēle par palikšanu eirozonā, turklāt neatkarīgi no šīs izvēles aizdevums Grieķijai tik un tā būtu bijis nepieciešams.
„Negribu nevienu aizvainot, tomēr nenožēloju, ka es kā neviens cits esmu cīnījies, lai aizstāvētu grieķu tautas intereses. Nenožēloju arī to, ka piekritu aizdevuma programmai un kompromisam varonīgas pašnāvības vietā. Lietas jāsauc īstajos vārdos – tā bija izvēle par glābšanas programmu ar eiro vai glābšanas programmu ar drahmu,” pauda Ciprs.
Atbalstu aizdevumam izdevās nodrošināt ar proeiropeisko opozīcijas partiju atbalstu, bet lielākie tā oponenti nāca no paša Cipra radikāli kreisās partijas. Pret sava līdera panākto vienošanos nobalsoja gandrīz trešdaļa tās deputātu.
Opozicionāri šo situāciju sauc par absurdu un liek premjeram izšķirties – vai nu mainīt valdību, vai arī izsludināt ārkārtas vēlēšanas. „Mēs pieprasām, lai politiskā situācija valstī noskaidrotos un tiktu rasts risinājums. Tā nevar turpināties - nedrīkst būt tā, ka opozīcija visu laiku palīdz pieņemt lēmumus, kurus nevar pieņemt jūsu pašu partija. Premjerministra kungs, jums ir jārod risinājums šai situācijai,” uzsvēra opozīcijas līderis Evangels Meimarakis.
Valdība šos aicinājumus ir sadzirdējusi un uzsver, ka pēc pirmā maksājuma aizdevējiem parādu dzēšanai, kas gaidāms pēc nedēļas, rosinās parlamentā uzticības balsojumu. Analītiķi spriež, ka pastāv ļoti reāla iespēja, ka tādā gadījumā valdība varētu krist un rudenī grieķiem, iespējams, būs jādodas pie vēlēšanu urnām nepilnu gadu kopš iepriekšējām vēlēšanām.
Tagad eirozonas ministru kārta diskutēt
Paredzams, ka jau piektdien eirozonas finanšu ministri diskutēs par palīdzības programmas nosacījumiem.
Pirms dažām dienām aizdevēju eksperti ir spējuši vienoties par visiem programmas nosacījumiem ar Grieķijas valdību. Atsevišķām valstīm joprojām ir pretenzijas pret grieķu solījumu apmēru.
Ja lēmums piektdien netiks pieņemts, Grieķijai būs nepieciešams vēl viens pagaidu aizdevums, lai 20.augustā atmaksātu vecu parādu Eiropas Centrālajai bankai. Arī šāda iespēja joprojām netiek izslēgta, apstiprina Eiropas Komisijas preses sekretāre Annika Breidharta.
“Mēs esam sagatavojuši un iesnieguši dokumentus, lai eirozonas finanšu ministri varētu apstiprināt nākamo aizdevuma programmu. Tas ir mūsu pamatscenārijs,” klāsta preses sekretāre. „Tomēr mēs tāpat esam iesnieguši dokumentus jebkādam iespējamam pagaidu aizdevumam no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma līdzekļiem. To ir pieprasījuši darīt dalībvalstu Finanšu ministriju pārstāvji. Mēs joprojām pieturamies pie tā, ko iepriekš ir teicis priekšsēdētājs Junkers, proti, ka mēs vēlētos panākt vienošanos par jauno aizdevuma programmu pirms 20. augusta. Un dokumenti pagaidu aizdevumam tika iesniegti vienīgi drošības pēc, visādam gadījumam pēc Finanšu ministriju pārstāvju pieprasījuma,” saka Breidharta.
Jau vēstīts par Grieķijas valdības paziņojumu, ka tā vēlas vienošanos par trešo aizdevumu programmu ar aizdevējiem panākt līdz 20. augustam, kas ir gala termiņš 3,6 miljardu eiro parādsaistību atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Jau šonedēļ Grieķija vienojās ar aizdevējiem par nākamā gada valsts budžeta principiem.
20.jūlijā Grieķija jau veica parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam, ECB un Grieķijas Centrālajai bankai, ko varēja izdarīt, pateicoties valstij piešķirtajam īstermiņa aizdevumam 7,16 miljardu eiro apmērā.
Tikmēr par Grieķijas ekonomiku pēdējā laikā izskan pretrunīgas ziņas: no vienas puses, tiek norādīts uz negaidītu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, taču, no otras puses, kā raksta Vācijas avīze "Die Welt", tad Eiropas Komisija prognozē Grieķijas parāda pieaugumu jau šogad līdz 196% no IKP, savukārt nākamajā gadā līdz 201%. Pašreizējais Grieķijas parāda slogs ir apmēram 320 miljardi eiro jeb 170% no IKP
