Grieķijas premjers norādījis, ka programma būs balstīta "nevis uz iepriekš nolemto, bet uz tautas mandātu”.
Plāns balstīsies arī valdības politikā, kas ietver plašus sociālos pasākumus, kuru īstenošana būtu starptautiskā aizdevuma noteikumu pārkāpums.
Trešdien par jaunās Grieķijas valdības plāniem spriež arī eirozona finanšu ministri, bet ceturtdien bloka valstu vadītāji. Līdz šim no Grieķijas lielākajiem kreditoriem, pirmkārt no Vācijas, izskanējis, ka uz būtisku piekāpšanos Atēnas nevar cerēt.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka atzinusi, ka vismaz Grieķijas bankām pagaidām maksātnespēja nedraud un tās var rēķinātie ar atbalstu, kāds pienākas eirozonas finanšu institūcijām.
Jau vēstīts, ka ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
ES saskata maz izredžu šajā nedēļā panākt ar Grieķijas jauno valdību galīgu vienošanos, lai atrisinātu valsts parādsaistību krīzi.
