“Grieķija pašlaik kavē parāda atmaksu un varēs saņemt SVF finansējumu tikai pēc tam, kad parāds būs atmaksāts,” paziņojis SVF pārstāvis Džerijs Raiss.
Grieķija ir pirmā attīstīta valsts, kas nespēj atmaksāt SVF kredītu un kura tagad oficiāli kavē parāda atmaksu. Izskan bažas, ka situācija var nonākt līdz valsts defoltam un Grieķijas iziešanai no eirozonas.
BBC gan norāda, ka spriedze turpinās pieaugt. Nespēja pildīt savas saistības pret SVF ir viens no juridiskajos dokumentos noteiktajiem “defolta gadījumiem”. Atēnas ir lūgušas aizdevuma termiņu pagarināt, fonds visā savā vēsturē šādi ir rīkojies divas reizes, 1982.gadā parāda atmaksas termiņu pagarinot Nikaragvai un Gajānai.
Pēc tam, kad SVF vadītāja Kristīne Lagarda oficiāli informēs fonda padomi par Grieķijas parāda atmaksas kavējumu, saskaņā ar kredīta līgumu eirozonai būs tiesības nekavējoties pieprasīt dzēst 180 miljardu eiro lielo parādu ar procentiem.
Fonda pārstāvji norādījuši, ka Lagarda grasās informēt fonda padomi par situāciju tuvākajā laikā.
BBC prognozē, ka eirozona nepieprasīs parāda atmaksu, jo vēlas turpināt sarunas, cerot, ka Grieķija nepametīs eirozonu. Eirozonas ministri jau atzinuši, ka apspriedīs Grieķijas jaunus priekšlikumus par iziešanu no krīzes.
Eirozona aizvien gatava sarunām
Eirozonas finanšu ministri tomēr ir gatavi arī trešdien apspriest Grieķijas piedāvāto pēdējā brīža aicinājumu Eiropas Savienībai noslēgt jaunu divu gadu vienošanos, proti par 30 miljardu eiro lielu aizdevumu no jaunizveidotā Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas palīdzētu segt valsts finansēšanas vajadzības, būtībā ļautu Grieķijai joprojām pastāvēt un vienlaikus sakārtot parādsaistības.
Trešdien pēcpusdienā plānota ministru telefonkonference.
Spriedze ir visās pusēs. Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins sacījis, ka cer tomēr panākt vienošanos līdz svētdien Grieķijā gaidāmajai tautas nobalsošanai, kamēr Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēlas, lai paiet referendums.
Sapins arī sacījis, ka ļoti atšķirīgs noskaņojums valda dalībvalstu starpā, jo viscietāko nostāju pret atlaidēm Grieķijai ieņemot tieši mazākās eirozonas dalībvalstis, kas pašas savulaik piedzīvojušas krīzes, aizdevuma, taupības un pēc tam parāda atmaksas grūtības.
Bankas Grieķijā joprojām paliek slēgtas, taču trešdien uz brīdi savas durvis vērs tikai un vienīgi pensionāriem, kuriem būs ļauts izņemt līdz 120 eiro lielus līdzekļus no savas pensijas. Pie daudzām bankām jau pulcējušies satraukti un neziņas pilni cilvēki, kā liecina arī sociālajos medijos publiskoti aculiecinieku video ieraksti.
Referendumu varētu atlikt
Jaunākās aptaujas liecina, ka joprojām lielākais vairums svētdien paredzētajā referendumā par starptautisko aizdevēju nosacījumiem varētu balsot pret starptautisko aizdevēju nosacījumiem, un tie būtu vismaz 57 procenti, kamēr 30 procenti plāno atbalstīt Grieķijas piekāpšanos vēl lielākai taupībai, lai glābtos no bankrota.
Tieši Grieķijas lēmums rīkot referendumu izjauca pagājušās nedēļās nogalē notiekošas sarunas ar eirogrupu par palīdzības programmas turpināšanu.
Eksperti gan norāda, ka to cilvēku skaits, kuri sāk apšaubīt un neatbalstīt pašreizējās valdības politiku, sāk pieaugt un līdz ar to referenduma rezultātos varētu būt arī izmaiņas.
Nav izslēgts, ka referendums svētdien varētu arī nenotikt. Grieķijas vicepremjers Jannis Dragasakis sarunā ar medijiem norādījis, ka referendumu vajadzētu atlikt, ja šajās dienās Grieķijas tomēr panāk vienošanos par aizdevumu. Pret tautas nobalsošanu ir vairāki Grieķijas valdības ministri, taču viņi atturējušies par to izteikties skaļi vai demisionēt.
Jau ziņots, ka dažas stundas, pirms beidzies parāda atmaksas termiņš, Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu. Eirozonas finanšu ministri otrdienas vakarā atteicās pagarināt aizdevuma programmu Grieķijai un neatsaucās uz aicinājumu noslēgt jaunu vienošanos, kas ietvertu arī jaunu 29 miljardu eiro piešķiršanu ekonomisku sabrukumu piedzīvojušajai valstij.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
