Vērtējot uzņēmuma „KVV Liepājas metalurgs” problēmas, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka nedz valsts politika, nedz ekonomikā situācija neesot tā mainījusies, lai uzņēmējdarbība, ja vien plānošana bijusi pārdomāta, būtu tik ļoti traucēta. Savukārt par obligāto iepirkuma komponenti, kas sadārdzina elektroenerģiju, bijis zināms jau iepriekš.
„Manuprāt, ja šobrīd neveiksmīgi šis process notiek, tad ir nopietni jāpārvērtē, vai maksātnespējas process ir bijis pareizi organizēts, vai īstie investori izvēlēti, vai līguma nosacījumi aizsargā valsts intereses. Runājot ne tikai par finansējums atgūšanu, bet arī darbavietu nodrošināšanu, ražošanas apjoma nodrošināšanu, respektīvi tiem jautājumiem, ar kuriem mēs saskaramies šobrīd,” saka Reizniece-Ozola.
„Liepājs metalurga” maksātnespējas administrators Haralds Velmers gan uzsver, ka administrators kopā ar kreditoriem var atrunāt finanšu nosacījumus, bet darbinieku skaits vai ražošanas apjoms jau ir jauno īpašnieku ziņā.
Pār šo uzņēmumu administratoram teikšanas vairs nav. Velmers vien turpina administrēt nepārdoto uzņēmuma daļu. „Protams, cilvēciski skatoties, tas nav, īpaši Eiropas valstī, tas nav pieņemami - tāda rīcība ar darbiniekiem. Pietiekoši laika bija gan pārliecināties pirkšanas procesā, gan pirms tam, iesniedzot savu piedāvājumu, gan vēlāk bija pietiekoši ilgs process, tā saucamais darījuma noslēgums. Tātad no oktobra, kad parakstījām līgumu, līdz decembrim, kad parakstījām visas akcijas,” saka Velmers.
Tieši „Liepājas metalurga” ražotnes pārdošana veido lielāko daļu no administratora atalgojuma, kas pusotra gada laikā sasniedza miljonu eiro. Atlīdzības aprēķins ir noteikts likumā atkarībā no pārdoto aktīvu un kreditoriem atmaksāto parādu apjoma. Tas, vai piemēram, investora izvēle vēlāk sevi attaisnojusi, to vairs neietekmē. Velmers gan uzsver, ka arī tagad, atskatoties, kādi piedāvājumi vispār bijuši, izvēlētos tos pašus pircējus. Turklāt tas darīts kopā ar kreditoriem, no kuriem lielākais bija valsts.
Valsts kasē līdzīgi administratoram norāda, ka tā brīža situācijā pircēja izvēle šķitusi loģiska. Turklāt darījuma summa - 107 miljoni eiro - neesot vienīgie jauno īpašnieku ieguldījumi.
„Ja mēs paskatāmies, ar ko šis investors riskē, tad tā ir ne tikai pirmā iemaksa. Viņi ir arī ieguldījuši papildu naudu, lai rūpnīcu palaistu, viņi ir ieguldījuši apgrozāmajos līdzekļos, papildu nodrošinājumu.
Tas, ar ko viņi riskē, jeb tā motivācija ir tik liela, ka šķiet pilnīgi neiespējami, ka viņi to rūpnīcu nedarbina un savas saistības nepilda,” saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Līdz šim saistības ar valsti uzņēmums arī ir pildījis. Taču Valsts kases pārvaldnieks atzina, ka ir bažas, vai „Metalurgs” savas saistības varēs pildīt turpmāk. No uzņēmuma tiek gaidīti pirkuma maksas atliktie maksājumi kopumā 70 miljonu eiro apmērā, kas jāsamaksā līdz 2024.gadam. Tāpēc uzņēmumam ir pieprasītas jaunas finanšu prognozes, jo naudas atdošanai ir vajadzīgi ieņēmumi. „Lai būtu šādi ieņēmumi, rūpnīca ir jādarbina, lai rūpnīcu darbinātu, ir jābūt darbiniekiem, ir jābūt līgumiem ar preču piegādātājiem un tā tālāk,” saka Āboliņš.
„KVV Liepājas metalurgam” līdzīgas saistības ir arī ar citiem kreditoriem, piemēram banku „Citadele”. Taču, tā kā tās esot divu privātu uzņēmumu attiecības, sīkāku informāciju banka neatklāj.
Jau vēstīts, ka „KVV Liepājas metalurgs” vadība publiski atzina, ka ir kļūdījusies aprēķinos, un atvainojās cilvēkiem, tajā pašā laikā norādot, ka turpinās darbinieku atlaišanu. Precīzus skaitļus un laikus, kad tas notiks, šobrīd tā arī neviens nevarēja nosaukt. Pagaidām skaidrs, ka rūpnīca netiek slēgta un darbu turpina tās velmētavas cehs, kurā šobrīd paredzēts algot 290 cilvēkus. Tā vairs ir tikai aptuveni trešā daļa no iepriekš darbā atpakaļ pieņemtajiem strādniekiem.
Problēmas uzņēmumam atkārtoti sākās, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.
Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.
“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Igoram Kovaļenko.
