Jautāta par bijušās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes nonākšanu ar Krievijas "Gazprom" daļēji saistītās AS "Latvijas gāzes" (LG) meitasuzņēmuma "Gaso" vadībā, Mūrniece teica, ka situācija kopumā izveidojusies visai "interesanta". Proti, "Gazprom" daļēji kontrolētajā uzņēmumā nonākusi ne viena vien amatpersona, kas iepriekš zaudējusi pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
"Manā politiskajā vērtējumā šī situācija ir ļoti īpatnēja, kā viņi tiek uzrunāti un kāpēc tieši šie cilvēki tiek uzrunāti, un kāds ir viņu ceļš tālāk jau uz, piemēram, ar "Gazprom" saistītiem uzņēmumiem," teica Mūrniece.
Viņasprāt, Latvijā būtu jādomā par kādiem ierobežojumiem bijušajām valsts amatpersonām, kas iepriekš darbā valsts pārvaldē strādājuši valsts stratēģiskajās interešu sfērās. "Lai pēc tam būtu zināms periods, kad viņi nevarētu... Lai būtu ierobežojumi, turpinot darbu privātos uzņēmumos. Lai mēs nenonāktu šādā situācijā," sacīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka par iespējamiem amata ierobežojumiem tiek domāts un runāts. Savukārt taujāta, vai virzīs kādus ierosinājumus izmaiņām normatīvajos aktos, Mūrniece teica: "Es domāju, ka tas vēl detalizētāk jāvērtē valsts drošības institūcijām un jāsaprot, kā tālāk rīkoties."
Mūrniece piebilda, ka līdzīgi ierobežojumi ir Austrumu partnerības valstīs. "To, ka tiek domāts par stratēģiskās drošības nozarēm, es apliecinu: jā, šāda tendence iezīmējas arī Latvijā. Varbūt, ka ir laiks pieķerties arī šai sfērai."
Jau ziņots, ka pēdējos gados atļauju darbam ar valsts noslēpumu zaudējušas vairākas augstas amatpersonas, piemēram, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Pētersone-Godmane. Augstākā līmeņa pielaide atteikta arī vairākiem ministriem.
Bijusī galvenā ierēdne Dreimane sāka darbu LG, bet Pētersone-Godmane – LG meitasuzņēmumā "Gaso".
