Tāpat kā citviet Eiropā, Latvijā pilnā sparā rit labības kulšanas laiks. Šogad lauksaimnieki Latvijā sagaida labāku ražu. Pērn ilgstošā sausuma dēļ bija zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā (2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu).
Bet šis varētu būt otrs labākais gads pēc 2015. gada, kad pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniedza trīs miljonus tonnu, vērtē lauksaimniecības kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Viņš atzīst, ka pavasarī un vasaras sākumā vēl izskatījās, ka varētu būt rekordi, tomēr nesekoja vairāk vienmērīgu nokrišņu. Tādēļ sausuma un karstuma dēļ sevišķi Zemgalē ražas novākšana sākusies aptuveni divas nedēļas agrāk, nekā tas ir normāli Latvijā.
„Katra diena, kas ir agrāk, nozīmē ražas samazinājumu, jo nav izmantota visas saules enerģija un viss potenciāls, ko augs tīri ģenētiski varētu sasniegt. Tāpēc, jā - ražas ir mazākas,” stāstīja Ruža.
“Varbūt dažos reģionos Vidzemē, Latgalē velk uz rekordu vai ļoti labāk ražām, bet par Zemgali runājot – ir labas ražas, nevar sūkstīties, bet nav tas, kā izskatījās maijā, jūnija sākumā. Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijā ir būtiski pieaugušas sējumu platības – uz tā rēķina bija doma, ka varētu būt rekords. Bet es teiktu, ka tīri no hektāra raža ir diezgan viduvēja,” sprieda Ruža.
Edgars Ruža lēsa, ka šogad kopumā graudaugu jeb laukkopības produkcija varētu būt nedaudz zem trijiem miljoniem tonnu.
Kas attiecas uz cenām, tās pēdējos gados bijušas salīdzinoši stabilas. Biržās cenas vidēji ap 180 eiro par tonnu. Tiesa, šogad cenu līmenis par apmēram 20 eiro zemāks nekā pērn, sacīja Ruža.
“Šobrīd pasaulē ir lieli graudu krājumi, un joprojām ir prognozes par kopējo ražu kā labu. Līdz ar to, jā, šī cena ir zemāka.
Bet, runājot ar saimniekiem, pie tā ražu līmeņa, kāds tas šobrīd ir, un cenas, ko šobrīd saņemam - saimnieki ir gana apmierināti. Rezultāti ir labi. Var atsperties pret to situāciju, kas radās pēc pagājušā gada ļoti sliktās ražas un radīja milzīgus zaudējumus. Daļu zaudējumu ar šo gadu varēs nosegt,” prognozēja Ruža.
Nesenie karstuma viļņi Rietumeiropā, kas lika krist vairākiem temperatūras rekordiem, ietekmējuši ražas arī Francijā un Vācijā, kas attiecīgi ir lielākā un otrā lielākā graudu ražotāja Eiropas Savienībā. Francijā, Uāzas departamentā, kas ir otrs nozīmīgākais graudu ražotājs valstī, varasiestādes jūlija otrajā pusē pat lika uz brīdi apturēt ražas novākšanu, jo karstuma dēļ uguns liesmas pārņēma simtiem hektāru labības lauku. Vismaz viens lauksaimnieks gāja bojā, ziņoja vietējie mediji. Tomēr arī šajās valstīs šogad sagaida krietni labāku ražu nekā pērn.
Liela daļa Eiropā izaudzēto graudu aiziet eksportā. Latvijas gadījumā – lielākā daļa.
„Latvija izaudzē četrreiz vairāk graudus, nekā mēs spējam patērēt šeit uz vietas. Pat vairāk nekā četras reizes. Līdz ar to mums ir jāmeklē eksporta tirgi,” norādīja Ruža.
“Mūsu tirgi galvenokārt ir Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, Dienvidaustrumāfrika – tie reģioni, kuros graudus nevar izaudzēt, kas ir atkarīgi no graudu importa, uz tiem reģioniem mūsu graudi arī galvenokārt aiziet. Šeit Latvijā importēt graudus mums nav nepieciešamība. Dažkārt varbūt parādās imports, bet tas vienkārši uzskaites dēļ, kad graudi iet caur Latvijas ostām. Kā tāds graudu imports nav nepieciešams. Izņemot, iespējams, „Dobeles dzirnavniekam” augstākās kvalitātes spageti nepieciešami augstākās kvalitātes cietie kvieši, kas Latvijā netiek audzēti. Augstas kvalitātes produkcijai ir imports, bet tas salīdzinoši nav liels.
Ar produkciju, ko varam izaudzēt, mēs noteikti nodrošinām savu tirgu pilnībā un barojam vēl diezgan daudz cilvēku pasaulē,” stāstīja Ruža.
Vienlaikus arvien sīvāku konkurenci Eiropas Savienības eksportētajiem rada Krievija, kas pēdējos gados graudu ražošanas un eksporta ziņā strauji attīstījusies, norādīja Ruža. Izeja caur Melno jūru Krievijai salīdzinoši dod priekšrocības tuvuma un izmaksu ziņā graudu eksportam uz reģioniem, kuros interese ir arī Eiropas Savienībai, tai skaitā Latvijai.
