Graudu audzētāji taupa ar pelavu kurināšanas iekārtu graudu kaltē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Graudu cena šogad kritusies labās ražas dēļ. Latvijā gan raža reģionos atšķiras. Rūjienas pusē, kur kailsals ziemājus neskāra, kādā kooperatīvā labības raža esot labākā 20 gadu laikā. Turklāt graudu kaltē saimniecība kurināšanai izmanto bioloģiskā materiāla metodi, kas devusi lielu ekonomisko atspaidu. Tiesa gan, kopumā valstī arvien lielākoties par kurināmo izmanto dārgo dīzeļdegvielu un gāzi.  

Graudu audzētāju kooperatīvā ''Daiva'' Rūjienas novadā izdevies krietni ietaupīt, graudu kaltē izmantojot karstā gaisa ģeneratoru, kurā par kurināmo bez šķeldas lieto arī bioloģisko materiālu - auzu, miežu, kviešu pelavas. Kooperatīva vadītājs Arnis Ķibers jau secinājis, ka labākais kurināmais ir griķu un pupu pelavas. Pusi uz pusi jaucot pelavas ar šķeldu, ar pērn iegādāto iekārtu samazinātas izmaksas par dārgo dīzeļdegvielu.

„Mēs parēķinājām, ka aizpagājušajā gadā mēs notērējām 190 tūkstošus litru dīzeļdegvielas, lai visu lielo ražu izkaltētu, un tad mēs sapratām, ka ir pēdējais brīdis, lai meklētu ko citu,” stāsta Ķibers.

„Pirmie šo iekārtu uztaisīja kaimiņos zemnieku saimniecība ''Saktas'', un tad pērn viņi tādu pašu uztaisīja arī mums, te ir otrā Latvijā tāda. Iekārtas jauda ir divi megavati, un tad ekonomija pērn sastādīja 80 tūkstošus dīzeļdegvielas litru, un šogad vēl neesam aprēķinājuši, bet domāju, ekonomija ir vēl lielāka,” saka Ķibers.

Kopumā kooperatīvā ir 63 biedri, kas apsaimnieko aptuveni 4000 hektāru zemes. Graudu raža šogad esot īpaši laba, zemnieks pat secina, ka ir ražīgākais gads kopš kooperatīva pastāvēšanas divdesmit gadu laikā. Arī ziemājiem bijušas labas ražas, jo sals nav bargi skāris reģionu.

„Mums pārziemoja, var teikt, 95 procenti ziemas kviešu, un mums sniedziņš bija kādi pāris centimetri, ar ko arī pietika. Šobrīd jau esam ievākuši pāri 16 tūkstošiem tonnu graudu. Mūsu rekords ir sasniegts un vēl tiks papildināts,” atklāj Ķibers.

Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis stāsta, ka iepriekšminētā graudu kaltes iekārta ir labs risinājums tieši vidēja lieluma saimniecībām, kā arī pluss no atjaunojamās enerģijas viedokļa. Tiesa gan, lielu atspaidu tā nedotu mitrākos rudens apstākļos. Lauksaimnieki šo kurināšanas veidu pagaidām neizmanto daudzviet.

Arī cenas graudiem šogad esot zemākas, pateicoties labajām ražām, taču tas nenozīmē maizes cenu kritumu. Savukārt kopumā Latvijā graudaudzētājiem raža ir vidēji laba, jo Zemgalē kailsala dēļ teju 95% ziemāju nācās pārsēt pavasarī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti