Zemnieki Latgalē priecājas par katru saulaino dienu: tā ir iespēja atgūt pērnajā ziemā un šajā pavasarī iekavēto. Šobrīd graudaugi jau ir vārpās un uzsākta to barošana ar slāpekli, kā arī miglošana.
Preiļu novadā aptuveni 20 gadus saimnieko Māris Zalāns. Vairāk nekā 200 hektāru platībās viņš audzē gan zālājus, gan arī miežus, kviešus, auzas, tritikāli un rapsi. Šobrīd lauki, pēc zemnieka teiktā, izskatās salīdzinoši labāk nekā pērnajā gadā.
"Izskatās labi. Bija peļķītes, atstājām, apsējām mēs tās peļķītes. Tā kā skatāmies ļoti optimistiski, kā būs.
Bet, kā man brālis teica, būs redzams augustā, kas birs tvertnē ar kombainu, kad brauksim," teica ZS "Drivas" īpašnieks Zalāns.
Savukārt Viļānu novadā 14 dažādu laukaugu kultūras audzē Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra speciālisti. 16 hektāri zemes izmantoti pētniecībai un izmēģinājumiem. Līdz šim darbus uz lauka kavējuši tieši nepastāvīgie laika apstākļi: sausums, kas mijas ar nokrišņiem un aukstumu.
"Tas nozīmē, ka nevarēja atrast brīdi, kad mēs varējām pielietot sevišķi augšanas regulatorus un herbicīdus, kas ir ļoti būtiski sējumu attīstībai. Vienu gadu ir par sausu, tad par slapju, tad par aukstu, tad par karstu, bet lauksaimnieks ir pieradis pie tā," vērtēja Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra vadītāja Veneranda Stramkale.
Pagājušā gada un šī gada laika apstākļus zemnieki raksturo kā ekstremālus, taču ir apņēmības pilni ieviest saimniekošanā jaunas tehnoloģijas un pielāgoties pārmaiņām. Piemēram, arvien lielāku atzinību gūst dziļirdināšana.
"Mēs arī šo lauku esam irdinājuši 50 centimetru dziļumā. Mēs uzreiz jūtam, ka ir pazudušas peļķes. Liekais mitrums spēj ātrāk sasūkties.
Arī te vienmēr pavasarī bija liels ūdens ezers. Bet šogad vairs tā nav. Tā ka tas ir mūsu eksperiments un pozitīvs eksperiments," teica Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra izpilddirektors Aldis Stramkalis.
"Bet arī meliorācijas sistēmas ir jākopj un jākārto, un grāvji, iztekas, akas. Tas viss ir ļoti svarīgi. Nav tāda viena kaut kāda brīnumlīdzekļa un viss būs labi. Visam ir jāseko līdzi," piebilda Zalāns.
Zemnieki uzsver, ka par gaidāmās ražas kvalitāti runāt vēl ir pāragri, jo blakus pašu ieguldītajām pūlēm graudaugu audzēšanā svarīgi sekot laika apstākļu prognozēm un meklēt pēc iespējas efektīvākus risinājumus to nelabvēlīgās ietekmes novēršanai.
