Preiļu novada zemnieku saimniecības „Korsikova” līdzīpašnieks Anatolijs Mūrnieks graudaugu kulšanu plāno sākt pēc aptuveni divām nedēļām. Latvijas Radio brauc aplūkot vienu no saimniecības daudzajiem laukiem, kas atspoguļo tipisku Latgales tīrumu.
“Tas ir 5 hektārus liels lauks, kurā iesēti “Skagen” šķirnes ziemas kvieši. Lauks nav no tiem labākajiem. Šis gals ir ceļa malā, te ir smiltis, tur zemāk ir smukāk. Bet tādas ir tās mūsu Latgales platības, kalna galā smiltiņa, lejā – māls. Viss zemes spektrs vienā laukā,” smejas Mūrnieks.
Lauks šogad var dot labu ražu, pārliecināta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
“Arī šis lauks, kur kalna galā ir smiltiņa, var rēķināties ar 5 - 6 tonnām, tur zemāk - uz visām 8 tonnām,” viņa saka.
Arī kopumā graudaugu raža visā Latgalē šogad būs labāka nekā pērn, prognozē augkopības konsultante Magdalenoka. To ietekmē gan laika apstākļi, gan zemnieku ieguldītais darbs tīrumā.
“Latgale šogad izskatās diezgan normāli. Tie, kuri piestrādājuši pie herbicīdiem, fungicīdiem un regulatoriem, arī samēslojuši kārtīgi, ražas būs. Kur ar regulatoriem ir piebremzēts, tur lauki ir nedaudz noliekti gar zemi.
Ja viss ir darīts, kā vajag, tad raža būs laba gan ziemājiem, gan vasarājiem. Kādu tonnu virs iepriekšējā gada,” stāsta speciāliste.
Lietus, krusas un vēju dēļ Latgalē, salīdzinot ar Zemgali, nav tik daudz vietu, kur šogad labības lauki ir pabojāti un veldrē, tomēr arī šīs stihijas ir piedzīvotas, stāsta saimniecības „Korsikova” līdzīpašnieks Mūrnieks.
“Lokāli bija krusa, vējš, bet vecie zemnieki saka: „Ar saveldrētiem laukiem neviens badā nav nomiris. Protams, tur lēnāks novākšanas process, zūd arī kvalitāte. Bet, ja ir saveldrējies, tātad ir bagātīgas vārpas,” norāda saimnieks.
Saimniecība „Korsikova” ar pāri par 500 hektāriem labības tīrumu ir viena no lielākajām reģionā, kopumā raža visām kultūrām šogad sagaidāma laba, prognozē Mūrnieks.
“Mums apsaimniekošanā ir 530 hektāru. Ziemas rapsis ir 100 hektāru, ziemas kvieši - 250 un vasarāji - auzas, vasaras rapsis, pupas, mieži, tie kādi 170 hektāru. Vasarājiem tie laika apstākļi nebija tik labi, bet ziemājiem savā saimniecībā darījām visu, lai uzlabotu ražu. Pērn vidēji bija 6,5 tonnas, šogad būs kādas pāris tonnas vairāk. Bet to jau redzēsim, kad iebrauksim laukos ar kombainu, ievedīsim kaltē un izvedīsim,” saka saimnieks.
Sava kalte saimniecībai ļauj graudus nerealizēt uzreiz pēc kulšanas, un tas dod savu pienesumu attiecībā uz cenu, jo ziemā, kā rāda pieredze, graudi ir dārgāki. Visdrīzāk šogad graudu cenas būs pērnā gada līmeni, prognozē Mūrnieks:
“Cenas, domāju, augstākas nebūs ar tiem visiem vīrusiem un „spēlītēm” biržā. Vidēji būs kā pērn, lopbarība ap 160 eiro, pārtikas kvieši - 180, attiecīgi rapsis nebūs ne dārgāks, ne lētāks, ar to mēs rēķināmies.”
Pērn Latvijā kopumā ievāca vairāk nekā 3,3 miljonus tonnu graudaugu. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi arī kulšanas darbiem, tad šogad raža būs vēl lielāka, tā jau iepriekš prognozēja arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
