Tieši pirms desmit gadiem Eiropas Savienības (ES) valstis pirmo reizi saskārās ar globālo finanšu krīzi. Viena no lielākajām Francijas bankām "BNP Paribas" bija spiesta atzīt savu saistību ar sliktajiem amerikāņu nekustamā īpašuma kredītiem un iesaldēt darbības ar tiem. Tas lika ECB iepludināt gandrīz 95 miljardus eiro banku sistēmā. Tam sekoja daudzi citi pasākumi. Eiropas Savienību (ES0 bija sasniegusi lielākā finanšu krīze tās 60 pastāvēšanas gados.
Kopš 2007. gada vasaras daudz kas tika paveikts. Un tādēļ EK preses sekretāre Mina Andrejeva uzsver, ka tagad mēs esam labāk sagatavoti nākotnes satricinājumiem.
"Šis ir piektais gads pēc kārtas, kopš Eiropas ekonomikā ir vērojama izaugsme. Bezdarbs ir zemākajā līmenī kopš 2008. gada, bankas ir spēcīgākas, investīciju apjoms pieaug un valstu finanses ir labākā stāvoklī.
Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis spēra spēcīgus politiskus soļus, lai savaldītu krīzi, saglabātu uzticību eiro un izvairītos no sliktākā iespējamā scenārija. Un mēs redzam, ka tagad šie soļi nes augļus," priecājas Andrejeva.
Vienlaikus Brisele uzsver nepieciešamību izmantot esošo izaugsmi, lai turpinātu reformas. EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis paziņojumā žurnālistiem uzsver, ka piedāvātās reformas palīdzēs izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības dalībvalstīs. Tomēr ir skaidrs, ka Eiropas valstīs šobrīd ir visai gausa vēlme turpināt īstenot pārmaiņas.
Lūgumi pēc starptautiskā finanšu atbalsta:
2008.-2010.gadā – Ungārija, 20 miljardi eiro;
2008.-2012.gadā – Latvija, 7,5 miljardi eiro;
2009.-2011.gadā – Rumānija, 3,5 miljardi eiro;
2010.-2018.gadā – Grieķija, ap 300 miljardi eiro;
2010.-2013.gadā – Īrija, 85 miljardi eiro;
2011.-2014.gadā – Portugāle, 78 miljardi eiro;
2012.-2013.gadā – Spānija, 100 miljardi eiro;
2013.-2016.gadā – Kipra, 10 miljardi eiro.
Avots: Eiropas Komisija
Viņš uzskata, ka krīze mūsu kontinentā varētu būt bijusi īsāka. Kleijss uzsver, ka savulaik Eiropa pārāk ātri sāka samazināt valstu budžeta deficītus. Tas novedis pie ekonomikas izaugsmes krituma un atkārtotas recesijas 2012.-2013. gadā.
"Bija problēma ar to, ka krīzes cēloņi tika nepareizi novērtēti. Un tas noveda pie kļūdainiem politiskiem lēmumiem.
Ja salīdzinām situāciju, piemēram, ar ASV, kur krīze aizsākās un pirmajā brīdī bija spēcīgāka, tad redzam, ka tur politika krietni vairāk tika vērsta uz izaugsmes stimulēšanu. Viņi nav pieļāvuši tās kļūdas, kas tika izdarītas šeit. Tādēļ viņu atlabšana bija krietni straujāka," norāda ekonomists.
Tomēr no astoņām valstīm, kas krīzes laikā bija spiestas lūgt EK un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, septiņas ir spējušas stabilizēt savu ekonomiku. Starp tām ir arī Latvija. Un tikai Grieķija joprojām saņem palīdzību no šiem aizdevējiem.
