„Ka es varētu ļoti daudz vairāk atļauties, man tādas sajūtas, godīgi sakot, nav,” divu bērnu mamma un reklāmas jomā strādājošā Iveta stāsta, ka viņas ģimene pagaidām budžetā solītos labumus neizjūt. Bērni nav vairs tik mazi, lai saņemtu paaugstinātus pabalstus. Iespējams, kāds ietaupījums bijis pēc atsevišķu nodokļu samazināšanas. Taču tas acīmredzot bijis neliels, jo ģimenes maciņā vairāk naudas nemana. „Tas mazumiņš, kas paliek pāri, varbūt ir kaut kādiem impulsa pirkumiem, kas ir „on top”, bet es nedomāju, ka cilvēki tāpēc var atļauties labāku izglītību vai aiziet uz teātri. Tas ietaupījums nav tik būtisks.”
Premjers Dombrovskis pagājušajā gadā pirms šā gada budžeta pieņemšanas norādīja, ka vidusmēra ģimene ar diviem bērniem un vidējo algu pēc nodokļu samazināšanas gadā ietaupīs vismaz 103 latus jeb nepilnus deviņus latus mēnesī. Šo ietaupījumu inflācija īpaši nedeldēs, iepriekš intervijā Latvijas Radio solīja premjers: „Inflācija būs pietiekami zema un no šiem 103 latiem šī ģimene varbūt divus latus vai nedaudz vairāk zaudēs inflācijas dēļ.”
Tikmēr Iveta norāda - ja mājsaimniecības ietaupījumu no nodokļu mazināšanas var raksturot kā nebūtisku, tad redzamāku valsts pretimnākšanu var manīt ar pabalstu audzēšanu, tostarp bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. „Ja būs tie 100 lati 30 latu vietā, tad jau būs kaut kāds pienesums, jā,” saka Iveta.
Arī premjers iepriekš atzina, ka lielākie ieguvēji būs ģimenes, kur ir mazi bērni un kur viens no vecākiem strādā sabiedriskajā sektorā. Šogad demogrāfijas stimulēšanai audzēti pabalsti un arī algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, piemēram, pedagogiem, policistiem.
Ir ļoti daudzas strādājošo kategorijas, kas ļoti skaidri nākamā gada budžetu redzēs savos maciņos. Otra prioritāte - demogrāfija, tātad lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, un arī tas ļoti skaidri atspoguļosies šo ģimeņu maciņos,” norādīja Dombrovskis.
„DNB bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka daļa pasākumu - lielāki atvieglojumi par apgādībā esošajiem - stāsies spēkā vien no gada vidus, līdz ar to tā ietekme vēl nav jūtama. Strautiņš arī pieļauj, ka ģimene var arī nepamanīt nodokļu sloga mazināšanas ietekmi, jo 100 latu ietaupījums uz kopējā gada budžeta fona nav daudz
„Ir runa par stipri mazāk kā 2% no gada ienākumiem, kas tagad ir ap 6000-7000 lati gadā uz vienu ģimeni. 100 lati ļoti aptuveni ir 1,5%. Vai to var pamanīt? Pilnīgi pieļauju, ka uz tā fona, kā vispār lietas dzīvē mainās, kā ikdienā preču un pārtikas cenas staigā augšā un lejā akciju dēļ, kā svārstās degvielas un apkures cenas, - uz tā fona var arī īpaši nepamanīt,” skaidroja Strautiņš.
Jāatgādina, ka pērnā gada vidū samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme, no šā gada sākuma turpināts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas saruks arī turpmākajos gados.
