“Ne Zemkopības ministrijas, ne mežinieku nozares pārstāvji neiebilst, ka tas, kas ir aizsargājams, tas ir aizsargājams. Kā viena no lietām, lai mums visiem būtu pārliecība, ka viss tiek iekļauts, protams, šīs dabas skaitīšanas pabeigšana varētu būt kompromiss,” stāstīja Gerhards.
Ministra padomnieks Jānis Eglīts precizēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu. Tādējādi grozījumi noteikumos varētu stāties spēkā 2021. gada 1. jūlijā, nevis 1. janvārī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicinājusi nevirzīt grozījumus tālāk, sagaidot dabas skaitīšanas rezultātus nākamā gada pavasarī. Un to ZM ignorējusi.
Uz jautājumu par to, vai ministrs būtu gatavs pasūtīt neatkarīgu pētījumu par koku ciršanu, Gerhards atbildēja, ka, viņaprāt, pētījumu pietiek. Viņš norādīja arī uz pētījumiem kaimiņvalstī Igaunijā un Somijā. Pašlaik pētījumu par koku ciršanu veicis mežzinātnes institūts "Silava", kura vadītājs Jurģis Jansons ir arī "Latvijas Valsts mežu" padomē.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrijas rosinātie grozījumi ciršanas noteikumos, kas cita starpā atļauj cirst arī pēc diametra tievākus kokus nekā līdz šim, raisījuši asas debates sabiedrībā. Vides ministrija un dabas organizācijas norāda, ka joprojām nav pilnvērtīgi izvērtēta ietekme uz vidi, jo piedāvātās izmaiņas rada riskus dažādām dzīvotnēm. Tikmēr noteikumu virzītāji draudus videi nesaskata. Diskusijā ar atklātu vēstuli valdībai iesaistījušies arī vairāki desmiti kultūras darbinieku. Ministrijām nespējot vienoties par meža ciršanas noteikumiem, gala lēmums būs jāpieņem valdībai.
