Eiropai ir steidzami nepieciešams krietni vairāk elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem resursiem. Starp dažādiem risinājumiem jūras vēja parki tiek uzskatīti par vienu no visperspektīvākajiem virzieniem. Tāds ir galvenais secinājums nesen pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā par vēja parku attīstību.
Dokumenta autors ir eiroparlamentārietis no Dānijas liberāldemokrātiem Mortens Pētersens. Viņš uzskata, ka ir svarīgi krietni paātrināt jūras vēja parku celtniecības tempus.
“Mums ir neticami sarežģīts atļauju izsniegšanas process. Tas vienkārši šodien aizņem pārāk ilgu laiku. Un, ja mēs to nedarīsim savādāk un ātrāk, tad mēs savus mērķus nesasniegsim. Tāpēc mēs piedāvājam ieviest maksimālos termiņus atļauju izsniegšanai. Tad, kad visi dokumenti ir iesniegti, būtu jābūt laika ierobežojumam to izskatīšanai, lai attīstītāji zinātu, ar ko viņi var rēķināties,” stāstīja Pētersens.
Tam, ka saskaņošanas procedūra šobrīd ir pārāk smagnēja, piekrīt arī Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone. Viņa sola drīzumā nākt klajā ar labāko prakšu apkopojumu, kas varētu kalpot kā vadlīnijas, lai valstis sakārtotu savas procedūras.
Vēja enerģijai ir arī ģeopolitisks aspekts. Straujais gāzes cenu lēciens un apziņa, ka Krievija nekautrējas izmantot enerģijas avotu piegādi savu politisko mērķu sasniegšanai, liek arvien straujāk ķerties ne tikai pie runāšanas par atjaunojamās enerģijas projektiem, bet arī pie to īstenošanas.
„Atjaunojamās enerģijas parki jūrā radīs ievērojamu skaitu labu darbavietu, kuras nevar viegli pārcelt citur. Turklāt šādu atjaunojamo energoresursu attīstība veicinās Eiropas stratēģisko enerģētisko autonomiju. Jo vairāk mēs saražosim mūsu krastos, jo mazāk mums būs jāimportē no citurienes,” stāstīja „Renew” grupas deputāts no Francijas Kristofs Grudlērs.
Tomēr deputāti apzinās, ka vēja parki gan uz sauszemes, gan jūrā nebūt ne visiem ir pa prātam. Izskan bažas par traucējumiem zvejniecībai un kuģošanai, kā arī par ietekmi uz dabu. Citi saka, ka tie bojā ainavu vai esot kaitīgi dabai un veselībai.
Savukārt vācu eiroskeptiķis Markuss Būheits debatēs pauda bažas par vēja turbīnu dārdzību, kā arī par to, ka Eiropas plāni šajā jomā ir ļoti ambiciozi.
“Lai 2030. gadā sasniegtu izvirzītos mērķus, būtu nepieciešami papildu ieguldījumi, kas svārstās no 120 līdz 192 miljardiem eiro. Tātad mēs vēlamies apgrūtināt mūsu iedzīvotājus ar vēl 120 līdz 192 miljardu eiro tēriņiem, kaut gan viņi jau tā sūdzas par augstām elektrības cenām. Jūs nerūpējaties par to, lai elektroenerģija būtu pieejama. Jums rūp tikai maza lobija milzu projekti,” sacīja Būheits.
Turpretī ziņojuma autori norāda, ka pareiza šādu turbīnu celšana var veicināt bioloģisko daudzveidību. Viņi mudina kliedēt bažas, skaidrojot enerģētiskās neatkarības un videi draudzīgu energoresursu izmantošanas nozīmīgumu.
Eiropas Komisija no 2025. gada plāno aizliegt demontēto vēja turbīnu lāpstiņu izmešanu izgāztuvēs. Tās būs jāmēģina pārstrādāt.
