Ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ plāno atbalstu uzņēmējiem

Lai gan Krievijai noteiktās sankcijas jau kopš kara uzsākšanas Ukrainā ievērojami ietekmē arī Latvijas uzņēmumus – gan tos, kas eksportē, gan tos, kas importē, līdz šim īpašs atbalsts uzņēmumiem no valsts puses nav bijis. Tomēr drīzumā uzņēmējiem būs iespēja tikt pie atbalsta, jo valdība konceptuāli vienojusies par jaunām atbalsta programmām.

Ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ plāno atbalstu uzņēmējiem
00:00 / 04:18
Lejuplādēt

Krievijai noteikto sankciju dēļ Latvijā ir skarti eksportējošie uzņēmumi, kas zaudē eksporta tirgus. Kopumā Latvijas uzņēmumu eksporta apjoms uz Krieviju, Baltkrieviju, kā arī Ukrainu ir apmēram 10% no kopējā apjoma. Tomēr lielāka negatīvā ietekme ir tiem uzņēmumiem, kas no šiem austrumu tirgiem importē izejvielas vai materiālus, kurus izmanto to savu produktu ražošanā, ar kuriem pēc tam konkurē Rietumu tirgos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš uzsvēra, ka lielākai daļai no šiem uzņēmumiem ir iespēja atrast izejmateriāliem alternatīvas citos tirgos. „Protams, tās ir dārgākas, bet tās ir dārgākas visiem. Ne tikai mums. Līdz ar to, jā, tas būs spiediens uz patērētāju, patēriņa cenas pieaugs, inflācija pasaulē šī faktora dēļ pieaugs.

Bet konkurences priekšrocībā Latvijas uzņēmumi, salīdzinot ar citiem pasaules uzņēmumiem, nezaudēs.

Mums galvenais uzsvars ir, lai pēc iespējas ātrāk šie uzņēmumi var atrast alternatīvas piegādes. Tas, ar ko mēs ikdienā sastopamies, ka problēmas ir nevis eksportējošiem uzņēmumiem, bet tiem, kas strādā uz vietas. Piemēram, būvniecība, kuru ļoti ietekmē gan piegādes no Krievijas, gan izejmateriāli,” norādīja Lapiņš.

Protams, arī eksporta tirgos ir dažādi sarežģījumi. Piemēram, kokrūpniecības uzņēmumiem, kas strādā ne tikai ar vietējo kokmateriālu, bet arī importa. Tāpat problēmas ir ar iepakojumu, stiklu un metālu.

„Ar šo sastopas pārtikas rūpniecība, un tas uzņēmumiem prasa papildu resursus. Elektronikā tieši un netieši, kas ir saistīts ar mikročipiem un līdzīgiem sarežģītiem materiāliem. Tas arī ir ietekmēts un uzņēmumiem veidojas problēmas,” atzina Lapiņš.

Vai un kāda līdz šim ir bijusi valsts palīdzība Latvijas uzņēmumiem, lai mazinātu Krievijai noteikto sankciju ietekmi? Lapiņš pauda, ka vairāki Covid-19 laika finanšu instrumenti noder arī šajā situācijā. Izņēmums būs granti. Tomēr līdz ar Covid-19 laika atbalsta pasākumu pārtraukšanu Eiropas līmenī tiek izbeigti arī šie finanšu instrumenti.

Valdība konceptuāli vienojusies par jaunām atbalsta programmām uzņēmējiem.

„Kredīta garantijas, kredīti un eksporta kredīta garantijas, lai gan eksportā, gan importā varētu nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.

Vēl iztrūkstošā daļa lieliem uzņēmumiem, kas meklē jaunus eksporta tirgus, ir ierobežots atbalsts. Jā, lielie uzņēmumi var atļauties paši samaksāt rēķinu, lai braukātu pa pasauli un meklētu jaunus tirgus. Bet vienlaicīgi tas būtu bijis efektīvs ieguldījums no valsts palīdzēt šiem uzņēmumiem atrast jaunus tirgus, motivēt,” sacīja Lapiņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka labā lieta, ko valdība izdarīja vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bija atbalsta pasākumi gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām elektroenerģijas milzīgajam cenu kāpumam. Tiesa, drīz šis atbalsts beigsies.

Attiecībā uz jauno atbalsta programmu uzņēmējiem Endziņš teica, ka tā ir atbalstāma un cerams, ka drīz arī uzņēmēji varēs to reāli izmantot. Pozitīvi, ka atbalsts tiks sniegts aizdevumu un garantiju veidā, nevis kā granti.

„Šādi risinājumi noteikti ir ilgtspējīgāki, jo aizdota nauda ir jāatdod, un valsts maks nav bezizmēra. Ar dāvinātām naudām ir arī blakne, ka pie tām pierod un pazūd biznesa tonuss. Bet aizdevumi un garantijas noteikti ir pareizs virziens – labs, ilgtspējīgs un ļoti vajadzīgs,” sacīja Endziņš.

Vai valsts atbalsts Latvijas uzņēmumiem nāk laikā, vai tomēr līdzīgi kā pandēmijas laikā ar zināmu nokavēšanos? „Es teikšu politkorekti – lielāku dinamiku vajadzētu,” sacīja Endziņš.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka jaunā atbalsta programma uzņēmējiem šobrīd ir skaņošanā starp ministrijām un tuvākajās Ministru kabineta sēdēs lielākā daļa no šiem instrumentiem tikšot apstiprināta.

Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) profesors, ekonomists Gundars Bērziņš uzsvēra, ka arī kara izraisītajā krīzē palīdzībai no valsts puses ir jābūt sistēmiskai, nevis individuāli vērstai katram uzņēmumam. Palīdzība var būt dažāda, arī valsts atbalsts kritisku izejmateriālu iegādei.

LU profesors, ekonomists Gundars Bērziņš
00:00 / 01:06
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt