Enerģētiskās krīzes gadījumiem Eiropas valstīm ir jāveido dabasgāzes rezerve, lai, iestājoties šādai krīzei, apgādātu ar dabasgāzi nodrošinātos lietotājus, tas ir, mājsaimniecības un dažādas sabiedriskās iestādes, piemēram, slimnīcas.
Ministru kabineta komiteja pirmdien nolēma dabasgāzes rezerves izveidi uzdot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, kam jāuzkrāj dabasgāze tik lielā apjomā, lai nepieciešamības gadījumā ar to varētu iztikt divas nedēļas pat gada visaukstākajā laikā. Tiek lēsts, ka rezerves izveides maksimālās izmaksas gadā nepārsniegs 300 tūkstošus eiro. Tas, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēža Rolanda Irkļa teiktā, neradīs būtiskas papildu izmaksas dabasgāzes lietotājiem:
„Pienākums to nodrošināt būs pārvades sistēmas operatoram, kurš savukārt šo pakalpojumu varēs iepirkt no dabasgāzes tirgus dalībniekiem,” norāda Irklis.
„Mājsaimniecībām un dažādiem sociālajiem dienestiem būs garantēta dabasgāzes apgāde arī brīvā tirgus apstākļos. Otrkārt, piedāvātais risinājums arī neparedz būtisku sadārdzinājumu citiem lietotājiem, piemēram, siltumapgādes uzņēmumiem un ražotājiem, kam būs jāsedz šīs izmaksas caur pārvades tarifu,” klāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs.
Enerģētiskās krīzes gadījumam uzglabājamās dabasgāzes rezerves apjoms būs salīdzinoši neliels. „Nu rēķiniet, 28 miljoni kubikmetru dabasgāzes ir aptuveni 2% no visa Latvijas patēriņa, un tas ir tas apjoms, kas ir jānodrošina Inčukalna dabasgāzes krātuvē tādiem brīžiem, kad iestājas enerģētiskā krīze,” saka Irklis.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks uzsver, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram „Conexus Baltic Grid” būs jāatrod ekonomiski izdevīgākais rezervju nodrošināšanas modelis.
„Tas, kādā veidā viņš to nodrošina, jau ir atkarīgs no tā, vai viņš šo jautājumu izkonkursē vai pats iepērk. Viņš skatās pēc iespējas ekonomiski izdevīgāko modeli, kādā veidā par vislētāko cenu nodrošināt šos aptuveni 28 miljonus kubikmetru, kas būtu nepieciešami, lai visaukstākajā laikā divas nedēļas nodrošinātu Latvijas nodrošinātos lietotājus ar gāzi,” norāda Patmalnieks.
Lielajiem dabasgāzes patērētājiem, piemēram, elektrības ražotājam „Latvenergo” un siltumapgādes uzņēmumiem dabasgāzes rezerves būs jāveido pašu spēkiem, norāda Patmalnieks. „Lielie tirgotāji nodrošināsies ar rezervi. „Latvenergo” un citiem lielākajiem patērētājiem būs iespēja glabāt noteiktu apjomu Inčukalna krātuvē, ko viņi, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, arī izmantos,” pauž Patmalnieks.
„Conexus Baltic Grid” gan paudusi iebildumus pret prasību veidot dabasgāzes rezerves, norādot, ka tas būtu jādara valstij un rezervju izveide neizbēgami paaugstinās dabasgāzes pārvades sistēmas operatora pakalpojumu cenu.
Jau vēstīts, ka 2017.gada 3.aprīlī tiks atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Tālab tiks sadalīts gāzes tirgus monopoluzņēmums "Latvijas gāze", no tā nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nodos neatkarīgam gāzes pārvades uzņēmumam "Conexus".
Pašlaik noteikts, ka ''Conexus" būs slēgta akciju sabiedrība.
34,1% ''Conexus" kapitāldaļu pieder Krievijas "Gazprom", 29,1% - "Marguerite Fund", 18,3% - "Uniper", 16% - "Itera Latvija". Pārējiem akcionāriem pieder 2,5% ''Conexus" daļu, liecina "Latvijas gāzes" sniegtā informācija biržai.
"Conexus" kontrolpakete līdz šā gada beigām ir jāpārdod. Ekonomikas ministrs Ašeradens ("Vienotība") iepriekš neizslēdza iespēju valstij kļūt par galveno jaunā gāzes pārvades uzņēmuma lielāko akcionāru.
