Netālu no pierobežas pilsētas Kiemenai esošais Latvijas un Lietuvas dabasgāzes starpsavienojums savieno abu valstu gāzes tirgus. Tagad Latvija un Lietuva kopīgā projektā palielinājusi šī starpsavienojuma caurplūdes jaudu. Līdz šim tā bija aptuveni 60 gigavatstundas dienā, bet tagad tā palielināta līdz 90 gigavatstundām dienā. Faktiski jauda palielināta jau no 1. novembra. Tas bijis iespējams, paplašinot Kiemenai gāzes mērīšanas staciju un palielinot tās jaudu. Starpsavienojuma jaudas palielināšana ir daļa no Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas uzlabošanas projekta.
Projekta pabeigto daļu Kiemenai gāzes mērīšanas stacijā atklāja šonedēļ. Klāt bija abi projekta īstenotāji – vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus Baltic Grid" un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators "Amber Grid". Lietuvas un Latvijas kopīgās investīcijas projektā sasniedz 10,2 miljonus eiro un 2,1 miljons eiro, kas piesaistītas no Eiropas Savienības finansējuma.
Ņemot vērā to, ka Latvija pārgāja uz dabasgāzes piegādēm ārpus Krievijas, vienīgais piegādes avots ir Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Lietuvā, kā arī savienojums ar Poliju (GIPL). Tādēļ šī starpsavienojuma plūsmas palielināšana ir būtiska un labs ieguldījums kopējā dabasgāzes drošībā. To norādīja "Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
"Līdz ar to mēs varēsim turpmāk gan piegādāt tiešam patēriņam, gan piegādāt Inčukalnam iesūknēšanai vairāk gāzes. Uz doto brīdi palielinātais apjoms ir Lietuva–Latvija, kas pamatā bija sastrēgušais virziens, savukārt virzienā no Latvijas uz Lietuvu mēs palielināsim šo kapacitāti nākošā gada laikā, jo priekš tā ir nepieciešams Latvijas pusē veikt vēl virkni darbus, lai palielinātu atļauto spiedienu. Šis virziens varbūt konkrētajā brīdī nav tik būtisks, bet arī to, protams, kopējai apgādes drošībai to nepieciešams pabeigt," atzīmēja Bariss.
Bariss skaidroja, ka plūsmas palielināšana no Kiemenai un gaidāmā sašķidrinātā dabasgāzes termināļa darbības uzsākšana Somijā, nozīmē to, ka piegādes traucējumi vairs nebūs.
"Pēc būtības mēs varētu teikt, ka tad, kad būs vēl viens sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Somijā, kas plānojas šī gada beigās, tad strukturāli sastrēgumi vairs pēc būtības nav sagaidāmi. Ja šovasar bijām zināmā mērā atkarīgi no pārvades jaudas, cik daudz mēs varējām Inčukalnā iesūknēt no Kiemenai, līdz ar šiem pabeigtajiem darbiem un termināļa izveidi Somijā tādi piegādes traucējumi vairs nav principā sagaidāmi," sacīja Bariss.
Līdz ar darbiem Lietuvas pusē rekonstruēti arī Panevežas gāzes kompresoru stacijas gāzesvadi, nodrošinot, ka no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa uz Latviju var transportēt vairāk gāzes. Darbi Kiemenai pabeigti gadu ātrāk, nekā sākotnēji plānots, tomēr tos skāruši ne mazums izaicinājumu un darbi realizēti izaicinošos apstākļos. To atzina "Amber Grid" izpilddirektors Nemuns Bikņus.
Viņš stāstīja: "Šis projekts tika ieviests ļoti sarežģītā laikā. Ir karš un arī pandēmijas sekas, jo arī piegādes ķēdes dažādos veidos ir sagrautas. Tādēļ bija daudz problēmu, lai visu nepieciešamo šeit atgādātu laikā un iekļautu budžetā. Tas bija garš ceļš, un bija jāiegulda daudz pūļu, lai šo projektu pabeigtu."
"Amber Grid" izpilddirektors Bikņus svinīgajā darbu pabeigšanas ceremonijā sacīja, ka projekts vairo enerģētisko drošību ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet visā reģionā, jo uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tagad var transportēt vairāk gāzes.
"Projekts ir būtisks, jo tas paver plašāku gāzes plūsmas iespējamību uz Latviju, Igauniju un Somiju. Un tas palīdz labāk pielietot gāzes infrastruktūru – mūsu gāzes termināli un izmantot pazemes gāzes krātuvi Latvijā, lai tur būtu rezerves un šīs rezerves, protams, kalpo kā liela enerģētiskā drošība visam reģionam," paskaidroja Bikņus.
Bikņus precizēja, ka tagad starpsavienojuma jauda atbilst vienas aukstas ziemas dienas gāzes patēriņam Lietuvā. Viņš arī aicināja gāzes tirgotājus no Eiropas valstīm iesaistīties vairāk šajā reģionā un izmantot iespējas – noglabāt, transportēt un pārdot gāzi tam pielāgotajos reģionos un valstīs.
Bikņus norādīja: "Mums reģionā ir diezgan laba gāzes infrastruktūra, tādēļ gāzes piegādātājiem ir iespējams izmantot šo infrastruktūru, lai noglabātu rezerves vai ievestu gāzi pa Baltijas jūru šajā reģionā un tad to pārdot šeit reģionā vai transportēt to uz citām dienvidu vai rietumu valstīm."
"Amber Grid" izpilddirektors klātesošos aicināja padomāt par nākotni, kas, viņaprāt, esot ļoti interesanta, jo enerģijas sektors mainās ļoti ātri un nākotnē gāzes sektors piedzīvos lielas pārmaiņas. Nākotne ir daudz zaļāka, uzsvēra Bikņus.
"Nākamgad šajā cauruļvadā jau būs biometāna molekulas, jo biometāna ražotāji kļūst arvien aktīvāki. Es domāju, ka daudzi tuvākajā nākotnē sekos šim piemēram. Un strādājam kopā ar "Conexus", lai sāktu jaunu ūdeņraža ēru. Šobrīd strādājam pie izpētes. Ceru, ka, strādājot kopā, kļūsim par vēl nozīmīgākām valstīm un vēl nozīmīgākiem sistēmas operatoriem, piedāvājot enerģijas drošību, elastību un zaļos risinājumus," atzīmēja Bikņus.
"Conexus" valdes priekšsēdētājs Bariss tikmēr sacīja, ka būtiski pabeigt jau esošo starpsavienojuma projektu ar Lietuvu un turpinās arī Inčukalna rekonstrukcijas projekts. Tomēr skats tiek vērsts arī nākotnē.
Bariss norādīja: "Bet tās jaunās lietas ir, pirmkārt, biogāze. Kā minēja Lietuvas kolēģi, tā ir tā atjaunojamā enerģijas, kas uz doto brīdi ir gatava tikt ražota un ievadīta dabasgāzes tīklā. Tādēļ sagaidām, ka tuvākajos gados tas varētu notikt arī Latvijā. Protams, nākotnes jautājums ir ūdeņraža pārvade."
Bariss piebilda, ka ar Baltijas pārvades operatoriem tiek veikts pētījums, lai novērtētu – kā un cik ūdeņradi var droši iejaukt kopējā dabasgāzes pārvades sistēmā. Tāpat stratēģiski tiek domāts par iespējām izveidot ūdeņraža pārvades koridoru, līdzīgu, kāds tas pašlaik ir dabasgāzei. "Conexus" valdes priekšsēdētājs atzina, ka tas ir tālas perspektīvas projekts, tomēr tik apjomīgiem projektiem ir jāgatavojas laicīgi.
