Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ pagājušajā gadā Eiropā dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni. Vēl dažas dienas pirms kara sākuma 24. februārī gāzes cena bija aptuveni 70 eiro par megavatstundu, bet jau martā tā bija pieaugusi līdz gandrīz 350 eiro par megavatstundu. Ļoti augstas dabasgāzes cenas saglabājās līdz pat augustam, jo Krievija ievērojami samazināja gāzes piegādes, bet daudzviet Eiropā valdīja ilgstošs karstums.
Lai iegrožotu cenu kāpumu, Eiropas Savienība īstenoja virkni pasākumu, tostarp piemēroja dalībvalstīm obligātus dabasgāzes uzglabāšanas nosacījumus un noteica gāzes patēriņa samazināšanas mērķus.
Jaunā gada sākumā gāzes cena Eiropā sasniedza zemāko līmeni kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. 2. janvārī dabasgāzes cena nedaudz pārsniedza 70 eiro par megavatstundu. Tas bija par 50% mazāk nekā mēnesi iepriekš.
Enerģētikas eksperte Līvija Galarati norādīja uz iemesliem, kāpēc dabasgāzes cena Eiropā ir samazinājusies. "Eiropā gāzes cenas pēdējos dažos mēnešos ir strauji kritušās. Es teiktu, ka tas notika, pateicoties Eiropai veiksmīgu faktoru kombinācijas dēļ, bet
galvenokārt to ietekmēja ziemai netipiski maigi laikapstākļi un mazāks dabasgāzes pieprasījums Ķīnā.
Tas ļāva Eiropai izveidot gāzes krājumus un samazināt cenas," Galarati sacīja intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Līdz šim nav piepildījušās pesimistiskās prognozes par to, ka augsto cenu un ierobežoto piegāžu dēļ Eiropas valstīm varētu nākties ieviest bargus energoresursu taupības pasākumus.
Enerģētikas tirgus analītiķis Hennings Gloišteins uzslavēja iedzīvotājus un uzņēmumus par centieniem samazināt savu energoresursu patēriņu. "Mājsaimniecības pilnīgi noteikti mēģināja samazināt patēriņu līdz brīdim, kad kļuva tiešām auksts, jo tad ir nepieciešams siltums, kas jau ir dzīvības jautājums. Arī rūpniecības nozare ir taupījusi. Daudzi uzņēmumi izstrādāja plānus energoresursu patēriņa samazināšanai līdz tādam līmenim, lai nebūtu ievērojami jāsamazina ražošanas apjomi. Rūpniecības nozares un mājsaimniecību patēriņa samazinājums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šajā ziemā ir izdevies izvairīties no energoresursu normēšanas," uzskata Gloišteins.
Sinoptiķi prognozē, ka daudzviet Eiropā silti laikapstākļi saglabāsies vēl vairākas nedēļas, kas varētu nozīmēt arī zemāku gāzes cenu. Taču nav izslēgts, ka līdz pavasarim Eiropa piedzīvos arī kādu aukstuma vilni, kas var ievērojami palielināt dabasgāzes patēriņu un arī cenu.
No šīs ziemas būs atkarīgs arī tas, cik daudz dabasgāzes un par kādu cenu Eiropai vajadzēs iepirkt pirms nākamās apkures sezonas.
Tāpēc Līvija Galarati aicina neieslīgt pašapmierinātībā: "Joprojām ir daudz faktoru, kas var palielināt spriedzi gāzes tirgū, jo īpaši nākamajā ziemā. Un tas var nozīmēt strauju gāzes cenu pieaugumu. Piemēram, Ķīnā var pieaugt pieprasījums pēc gāzes saistībā ar Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu. Var pieaugt arī Eiropas rūpniecības nozares pieprasījums pēc gāzes. Mēs arī nevaram izslēgt iespēju, ka tuvākajos mēnešos Eiropā pastiprināsies aukstums. Eiropai būs jāturpina diversificēt gāzes piegādes, jo
nākamajā ziemā mūsu rīcībā būs jebkad mazākais Krievijas gāzes daudzums.
Šie visi faktori var apgrūtināt situāciju. Un ilgtermiņā mums ir jāsaprot, kā augstās energoresursu cenas ietekmēs Eiropas rūpniecību, jo ar to mums būs jāsadzīvo vēl daudzus gadus."
Nedēļas sākumā Eiropas dabasgāzes krātuves bija aizpildītas par 83%, kas ir ievērojami vairāk nekā pērn janvārī, kad krātuves bija aizpildītas tikai par 54%. Tas vieš cerības, ka Eiropa būs labāk sagatavojusies nākamai apkures sezonai.
