Gāzes cena Eiropā kritusies. Vai uz ilgu laiku?

Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ Eiropas valstis lēmušas atteikties no Krievijas gāzes, tādēļ šovasar steigā tika meklēti citi gāzes avoti. Gāzes cena pīķi sasniedza augustā, kad tā bija vēsturiski augstākajā līmenī – 349,9 eiro par megavatstundu. Eiropai turpinot nodrošināt jaunus avotus un piepildot gāzes krātuves, gāzes cena kritusies un nu ir zem 130 eiro par megavatstundu. Tomēr vai ilgi tā saglabāsies tik zema?

Gāzes cena Eiropā kritusies. Vai uz ilgu laiku?
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Gāzes krātuves Eiropai izdevies piepildīt laikus, tādējādi sagatavojoties ziemai. Eiropas Savienības (ES) kopējais krātuves līmenis ir vidēji piepildīts par vairāk nekā 90%. Tas ievērojami pārsniedz 80% mērķi, ko bloks bija noteicis valstīm, kas jāsasniedz līdz novembra sākumam. Tieši krātuvju piepildīšanu kā iemeslu gāzes cenu kritumam minēja Itālijas uzņēmuma "ENI" vadītājs Klaudio Deskalci.

"Es domāju, ka mēs cenu ziņā esam pagaidu situācijā. Jo bijām spējīgi, vismaz Eiropā, piepildīt krātuves. Tagad ar piepildītām krātuvēm, kas ir gatavas ziemai, cenai bija iespējams kristies," sprieda Deskalci.

Kompānijas "Rystad Energy" analītiķe Nikolīne Bromandere vērsa uzmanību uz to, ka liela vēja enerģijas jauda un politiskā vienošanās ES sadarbības pasākumiem gāzes cenas un patēriņa samazināšanai ir veicinājusi gāzes cenu pazemināšanos.

Arī siltais rudens ar augstajām gaisa temperatūrām Eiropai nācis par labu, jo gāzi nebija vajadzības patērēt lielos apjomos jau rudenī.  Un ietekmi atstājis arī tas, ka iedzīvotāji daudzviet Eiropā aicināti samazināt gāzes patēriņu.

Tikmēr ūdeņos ap Eiropu un ceļā uz to jau labu laiku gaida kuģi ar sašķidrināto dabasgāzi. Tie gaida aukstāku laiku, kad palielināsies pieprasījums pēc gāzes un līdz ar to krātuves tiks tukšotas. Līdzīga situācija Covid-19 pandēmijas laikā bija ar naftas tankkuģiem, kad tajos esošā nafta kuģos gaidīja cenu kāpumu.

Lai gan gāzes cenas ir mazinājušās, analītiķi minēja, ka tas nebūt nenozīmē enerģētikas krīzes beigas un nenozīmē to, ka cena paliks tik zemā līmenī kā pašreiz. Vairums analītiķu minēja, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik auksta būs ziema. Tāpat kā ietekmējošie faktori tiek minēti Āzijas pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes, kas potenciāli var pieaugt, ja Ķīna arvien plašāk atvērs savu ekonomiku. Pagaidām gan izskatās, ka tas varētu nebūt tik drīz, jo inficēšanās ar Covid-19 Ķīnā pieaug un tiek ieviesti jauni ierobežojumi.

Tāpat kā gāzes tirgu ietekmējošais faktors tiek minēts pietiekami liels regazifikācijas iekārtu trūkums Eiropā, kas nozīmē, ka valstis var izjust spiedienu agrāk. Portugāles uzņēmuma "EDP" vadītājs Migels Stilvels uzskata, ka cenu nepastāvība tuvākajā laikā saglabāsies.

"Ir liela nepastāvība un mums būtu jābūt gataviem negaidītajam. Diemžēl, tā ir viena no lietām, kas pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi ļoti skaidra. Situācijai vajadzētu būt labākai nekā iepriekš, bet nākotnē mums tomēr būtu jābūt gataviem nepastāvībai," teica Stilvels.

Konsultāciju firmas "Eurasia Group" enerģētikas direktors Henings Gloišteins uzskata, ka pašreizējo gāzes pārpilnību tomēr nevajadzētu uzskatīt par signālu, ka gaidāmajā ziemā enerģijas trūkums varētu nebūt.

Ņemot vērā, ka Eiropā praktiski nav pieejama Krievijas gāze, piegāde ir ierobežota. Kad kļūs auksts, krājumi samazināsies, un, ja ziemas beigās iestājas aukstuma periods, kad krājumi tiks samazināti, 2023. gada sākumā situācija ar cenām varētu kļūt diezgan saspringta, kas nozīmē iespējamus cenu lēcienus un potenciālu enerģijas deficītu.

ASV investīciju banka "Goldman Sachs" tikmēr ir pozitīvāka un prognozē, ka Eiropas dabasgāzes cenas turpmākajos mēnešos samazināsies par aptuveni 30% un 2023. gada sākumā cena varot kristies līdz aptuveni 85 eiro par megavatstundu.

Arī 2023.gadā gāzes nodrošināšana nākamajai ziemai varētu būt diezgan izaicinoša. Ekonomists Bils Veterbērns telekanālam "CNN" norādīja: lai piepildītu krātuves pirms nākamās ziemas, ES būs jāimportē vēl vairāk sašķidrinātā dabasgāze, jo ir nepieciešams aizstāt zaudēto Krievijas gāzes importu uz visu gadu.

Joprojām turpinās diskusijas arī par gāzes cenas griestiem. Pagājušajā nedēļā dalībvalstīm tā arī neizdevās rast kopsaucēju šajā jautājumā. Ir izpratne, ka jautājums gan ir jārisina, tādēļ decembra vidū sasaukta kārtējā enerģētikas ministru ārkārtas sanāksme. Eiropas Komisija piedāvājusi noteikt griestus 275 eiro par megavatstundu. Valstis, kas vēlas ieviest cenas griestus, jo īpaši Polija, Spānija un Grieķija, apgalvo, ka šis priekšlikums nav reāls, jo tas ir tik augsts, ka tas, visticamāk, nekad netiks iedarbināts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti