De Facto

Lai piesaistītu ārstus, par dežūru maksā 500 eiro

De Facto

Slepenas amatpersonu tikšanās noved pie jauna kriminālprocesa Jūrmalā

Gauss un Gulbis pelna vairāk nekā top menedžeri ārzemēs

Gauss un Gulbis pelna vairāk nekā «topmenedžeri» ārzemēs

Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss un “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis pērn saņēmuši lielāku atalgojumu nekā viņu ārzemju kolēģi, vēsta LTV raidījums “De facto”.

LTV norāda, ka Gausa viena miljona eiro atalgojums pērn bija lielāks nekā Somijas aviokompānijas “Finnair” vadītāja nopelnītais.

Proti, Peka Vauramo nopelnīja 866 000 eiro. Arī Nīderlandes KLM vadītājs nopelnīja 855 00 eiro.

Raidījums atgādina, ka KLM un “Finnair” ir uzņēmumi, kurus var saukt par pasaules līderiem šajā tirgū. KLM pērn pārvadāja 10 reizes lielāku pasažieru skaitu nekā “airBaltic”, bet “Finnair” - teju četras reizes vairāk.

Pats Gauss šo jautājumu nekomentē, to nedara arī atbildīgais ministrs – jo  “airBaltic” algas un prēmijas apstiprina uzņēmuma padome.

Padomes priekšsēdētājs Nikolajs Bulmanis interviju kameras priekšā atteica. Sazvanīts, viņš skaidro, ka Gauss pērn izpildījis uzstādītos mērķus, starp tiem ir arī kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas. Sīkāk to, kā tieši aprēķināts viena miljona atalgojums, Bulmanis neskaidro, bet no viņa teiktā var secināt – Gausa pamatalga ir aptuveni 500 000 eiro gadā, pārējais – prēmija.

“Mēs esam ar nodomu no šīs debates kā padome izvairījušies visus šos gadus. Es negribētu tagad tirzāt līgumu, kas ir ar konfidencialitātes pienākumiem,” Latvijas Televīzijai skaidroja Bulmanis.

Otrs dāsnākais valstij piederošs uzņēmumus aiz “airBaltic” ir “Lattelecom”. Pērn tā vadītājs Juris Gulbis saņēmis 313 242 eiro.

“De facto” atzīmē, ka Gulbja atalgojums bija trīs reizes augstāks nekā vidēji saņem telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji Baltijas valstīs.

Šī summa atrodama Pārresoru koordinācijas centra veiktajā pētījumā. Tāpat tas ir pusotru reizi lielāks nekā “Lattelecom” otrā īpašnieka “Telia Sonera” vadītājas Mērijas Ērlingas atalgojums - viņa 2016. gadā nopelnīja 193 105 eiro. “Lattelecom” padome Gulbja algu atteicās komentēt.

Raidījums atgādina, ka valsts drīkst kontrolēt amatpersonu atalgojumu tikai tad, ja tās strādā valsts iestādē vai arī uzņēmumā, kas pilnībā pieder valstij. Pat, ja viena procenta akciju īpašnieks ir privāts, kompānijas padome var noteikt vadītāja algu un bonusus pēc saviem ieskatiem.  

Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā secināts – Latvijas valstij pilnībā piederošajos uzņēmumos vadītāju algas atbilst Baltijas algu līmenim. Arī “De facto” aprēķinājis: lielākie pelnītāji - “Latvenergo” vadītājs Āris Žīgurs un “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš - mēnesī saņem aptuveni tikpat daudz, cik viņu kolēģi Igaunijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt