Tarifu fiksētā daļa visām lietotāju grupām pieaugs par 22% gadā. Savukārt palielinājums tarifa mainīgajai daļai plānots no sešiem līdz pat vairāk nekā 100 procentiem. Tikmēr specializētais tarifs pēc patēriņa grupas pieaugs no sešiem līdz 203 procentiem. Tarifu izmaiņas saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.
Plānotais pieaugums lietotājiem
"Gaso" informēja, ka lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% – no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.
Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% – līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% – līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% – līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% – līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% – līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi – līdz 1,9771 eiro par MWh.
Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% – līdz 0,4006 eiro par MWh bez PVN.
Tāpat tarifa mainīgā daļa pieaugs lietotājiem ar sezonālu dabasgāzes patēriņu.
Tostarp lietotājiem, kuri izvēlējušies specializēto tarifu un gadā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt trīs reizes – no 11,2379 eiro par MWh līdz 34,0287 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots celt par 53% – līdz 15,9742 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots palielināt par 6% – līdz 7,0386 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 22% – līdz 5,4977 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots celt par 22% – līdz 3,7378 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 22% – līdz 2,4579 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri gada laikā patērē vairāk nekā 1 353 800 000 kWh dabasgāzes, tarifu plānots celt par 22% – līdz 1,1781 eiro par MWh bez PVN.
Specializēto tarifu var izvēlēties lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš no maija līdz novembrim ir vairāk nekā 85% no objekta gada patēriņa. Klientiem ar sezonālo dabasgāzes patēriņu netiek piemērota tarifa fiksētā daļa.
Vienlaikus tarifa fiksētā daļa visām lietotāju grupām pieaugs par 22%.
Tostarp lietotājiem ar atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 32,4 eiro gadā bez PVN līdz 39,63 eiro gadā bez PVN jeb no 2,7 eiro mēnesī bez PVN līdz nedaudz vairāk kā 3,3 eiro mēnesī bez PVN.
Lietotājiem ar atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 89,16 eiro gadā līdz 109,05 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 142,44 eiro gadā līdz 174,21 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 217,32 eiro gadā līdz 265,79 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 322,8 eiro gadā līdz 394,8 eiro gadā, lietotājiem ar atļauto slodzi no 40,1 līdz 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa palielināsies no 534,36 eiro gadā līdz 653,54 eiro gadā bez PVN.
Savukārt lietotājiem ar atļauto slodzi virs 65 kubikmetriem stundā tarifa fiksētā daļa augs no 7,05 eiro par vienu kubikmetru stundā gadā līdz 8,62 eiro par vienu kubikmetru stundā gadā.
Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023. gada 1. janvāra.
Tarifu pieaugums saistīts ar būtisku gāzes cenu pieaugumu
Pieteiktajām energoresursu tarifu izmaiņām uzmanību veltīs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tās vadītāja Linda Matisone ("Apvienotais saraksts") norādīja: "Jebkurā gadījumā jāsaprot, kādu iespaidu tas atstās, jo būtisks pieaugums sagaidāms tiem, kuriem ir apkure ar gāzi. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka būs nepieciešams papildu atbalsts no valsts, jo šī ir krīzes situācija un šo nevarēsim uzkraut uz iedzīvotāju un uzņēmumu pleciem."
Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.
"2021.gada aprīlī sadales sistēmas pakalpojuma tarifi tika apstiprināti ar tā brīža dabasgāzes cenas prognozi vidēji 18 eiro par MWh, kas kopš tarifa apstiprināšanas pieauga pat līdz 1280%. Dabasgāzes cenas pieaugums, ko esam piedzīvojuši šajā laikā, veido lauvas tiesu no izmaksu pieauguma, ko nespējam akumulēt ar uzņēmuma efektivitātes celšanu, ekspluatācijas izmaksu samazināšanu un enerģijas taupības pasākumu īstenošanu," minēja "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
Viņa arī norādīja: lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību visā Latvijas teritorijā, kompānija vērsās SPRK, iesniedzot dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu korekciju, lai sabalansētu tarifā noteiktās prognozes ar realitāti, ar kādu jāsastopas kopš 2022.gada 24.februāra.
"Ir lieta, uz ko nav iespējams ekonomēt, - tā ir drošība. Mums vajag, lai visas komunikācijas, gāzes vadi – lai tie būtu droši. Tie ir jāpārbauda, jākonstruē, avārijas dienestam jāstrādā. Tāpēc tarifa koriģēšanas nav iespējams iztikt," piebilda "Gaso" pārstāve Jana Rubinčika.
Kompānijā arī atzīmēja, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.
Tāpat "Gaso" pārstāvji atzīmēja: lai arī liela daļa kompānijas izmaksu pēdējā gada laikā ir pieaugušas, "Gaso" regulatīvajā tarifu periodā, kas apstiprināts 4,5 gadiem, plāno sasniegt tarifu projektā ietverto 3% efektivitātes rādītāju, sasniedzot 7,5 miljonu eiro ietaupījumu. Papildus apstiprinātajam efektivitātes rādītājam "Gaso" līdz šim ir veikusi dažādu pasākumu kopumu, lai maksimāli efektīvi izmantotu uzņēmuma resursus un samazinātu ekspluatācijas izmaksas. Uzņēmumā šogad ir apstiprināts enerģijas taupīšanas rīcības plāns, kura īstenošanā "Gaso" plāno par 14% samazināt uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu gadā.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio norādīja, ka sagaidāmā tarifu paaugstināšana ir saprotama, jo skaidrojama ar dabasgāzes cenu pieaugumu, kā arī negūtajiem ieņēmumiem no infrastruktūras izmantošanas.
"Būtiskais gāzes patēriņa samazinājums, protams, kopumā vērtējams pozitīvi, jo mēs par 33% esam to samazinājuši. Bet, protams, paliek infrastruktūra, ko izmanto mazāks lietotāju skaits.
Infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un izmantotās gāzes apjoms, kas cirkulē pa caurulēm, ietekmē tarifa mainīgo daļu. Tāpēc šie plānotie ieņēmumi nav iegūti. Protams, mēs nezinām, kāda būs turpmākā ziema, bet šajā brīdī jāpriecājas, ka esam mazāk atkarīgi no gāzes, bet vienlaikus šīs izmaksas to diemžēl arī apliecina pretējā virzienā," stāstīja Indriksone.
Gāzes sadales tarifu izmaiņas satrauc arī uzņēmējus, tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
"Mums ir cīņa pret augstsprieguma tarifu palielināšanu un sadales tīklu tarifu paaugstināšanu elektroenerģijai. Līdzīgi reaģēsim arī šajā gadījumā. Reakcija ir negatīva, jo tas var sarežģīt situāciju biznesā. Daudzi gan arī jau mēģinājuši pāriet uz citiem energoresursiem," pastāstīja Rostovskis.
Kopējo dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu veido mainīgā daļa un fiksētā daļa sadales sistēmas jaudas uzturēšanai un attīstīšanai.
Jau vēstīts, ka "Gaso" ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 2022. gada pirmajā pusgadā bija 28,556 miljoni eiro, kas ir par 6,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes – līdz 4,242 miljoniem eiro.
"Gaso" ir AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmums. Kompānija ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" darbību sāka 2017. gada decembrī.
"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).
