Daudzi eksperti norāda, ka pandēmijas laiks, kurā, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, mēs visi esam bijuši spiesti atteikties no daudzām pulcēšanās iespējām, savā ziņā tirgotājiem pat ir bijis labvēlīgs. Daudziem piespiedu vai brīvprātīgā kārtā ir nācies vairāk pievērsties ēst gatavošanai, mājas un dārza labiekārtošanai vai aktīvai atpūtai dabā, kam bieži vien ir nepieciešams iegādāties arī jaunas lietas. Tāpat daudzi veikalnieki strauji pielāgojās tirdzniecībai internetā, kas ļāva labāk sadzīvot ar ierobežojumiem veikalu apmeklēšanai.
Vienlaikus, lai arī virkne tirgotāju pērn savus darbības apjomus ir audzējuši, netrūkst arī to, kuri ir piedzīvojuši sāpīgu kritumu un gaida mirkli, kad epidemioloģiskā situācija stabilizēsies un pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti.
Patērētāji pesimistiski
Tomēr tirdzniecības apjomi pirmkārt jau ir atkarīgi no tā, cik daudz pircēji ir gatavi tērēt. Diemžēl pašlaik situācija nav īpaši iepriecinoša, un Eiropas Komisijas uzdevumā veidotais patērētāju pārliecības indekss jau gadu ir zem nulles punkta jeb citiem vārdiem – lielākā daļa eiropiešu uz savu ekonomisko situāciju raugās vairāk pesimistiski nekā optimistiski. Tas pats ir redzams Latvijas patērētāju indeksā.
Situācija gan vairs nav tik slikta kā pagājušā gada aprīlī, kad Eiropas Savienības (ES) patērētāju pārliecības indekss noslīdēja līdz -22 punktiem un tostarp Latvijas līdz -25 punktiem, kas ir līdzvērtīgi tam, kāds patērētāju noskaņojums bija iepriekšējās finanšu krīzes laikā.
Tomēr, lai arī sekoja uzlabojumi, ne pērn, ne šā gada sākumā indekss tā arī nav pacēlies vismaz līdz mīnuss desmit punktu atzīmei.
Patērētāju pārliecības indeksu veido vairākas komponentes. Tirgotājiem nelabvēlīgais var izrādīties patērētāju vērtējums tam, kāda būs viņu mājsaimniecības finansiālā situācija nākamo 12 mēnešu laikā. Kopumā ES februārī šī indeksa komponente bija -4,3 punkti. Latvijas patērētāji gan šajā ziņā ir starp Eiropas optimistiem un janvārī savas mājsaimniecības finansiālo situāciju nākamā gada laikā novērtēja ar 2,1 punktu. Tomēr, lai arī vērtējums bija pozitīvs, to ir grūti salīdzināt ar 7 punktiem pagājušā gada februārī, pirms Latviju sasniedza pandēmija.
Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir visai skaidri norādījuši, ka nākamo 12 mēnešu laikā neplāno lielus pirkumus.
Šīs indeksa komponentes vērtībā Latvijā februārī ir -31 punkts, kamēr ES kopumā -15,7 punkti. Vēl noraidošāki par to, vai nākamo 12 mēnešu laikā veiks lielus pirkumus bijuši vien Igaunijas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovēnijas un Kipras iedzīvotāji.
Latvijas iedzīvotājiem gan ir uzlabojies viedoklis, vai nākamo 12 mēnešu laikā izdosies izveidot papildu naudas uzkrājumus. Ja šī indeksa komponente Latvijā janvārī bija -14,8 punkti, tad februārī jau tikai -1,5 punkti. ES iedzīvotāji vidēji šajā jautājumā ir daudz optimistiskāki un kopumā ES iedzīvotāju spēja veidot papildus uzkrājumus novērtēta ar 6,8 punktiem.
Visam iepriekšminētajam ir arī loģisks pamatojums, jo gan ES iedzīvotāji kopumā, gan Latvijas iedzīvotāji tajā skaitā ir visai bažīgi jautājumā, vai nākamo 12 mēnešu laikā nepaliks bez darba. ES vidēji bezdarba komponente patērētāju pārliecības indeksā novērtēta ar 48,5 punktiem, bet Latvijā – ar 29,8 punktiem. Tas gan ir labāk nekā aprīlī, kad stress par bezdarbu bija vislielākais, bet rādītājs vienalga ir ļoti augsts.
Arī tirgotājos dominē pesimisms
Arī Eiropas mazumtirdzniecības pārliecības indekss pašlaik neliecina par optimismu. Eiropas Komisijas uzdevumā veidotā indeksa vērtība pēc uzlabojumiem vasarā kopš novembra atkal ir sākusi slīdēt uz leju, atspoguļojot pandēmijas otrā viļņa laikā noteikto ierobežojumu iespaidu uz tirgotājiem.
ES mazumtirdzniecības pārliecības indekss februārī veidoja -17,1 punktu, tostarp Latvijā -19,4 punktus un atradās zemākajā līmenī kopš pavasarī piedzīvotā pandēmijas pirmā viļņa.
Analizējot atsevišķās indeksu veidojošās komponentes, redzam, ka Latvijas mazumtirgotāji savu uzņēmumu situāciju iepriekšējo trīs mēnešu laikā novērtējuši sliktāk nekā viņu kolēģi ES vidēji. Latvijā februārī šī indeksa komponente ir -35,7 punkti, kamēr ES vidēji -22,2 punkti. Vēl sliktāk nekā Latvijā pašu tirgotāju vērtējumā pēdējos trīs mēnešos ir klājies Spānijā, Kiprā, Maltā, Austrijā un Slovēnijā.
Arī nākotnes iespējas Latvijas tirgotāju acīs kļūst arvien sliktākas. Februārī Latvijas tirgotāju vērtējums biznesa situācijai nākotnē sasniedzis jau -23,6 punktus un zemāks tas bijis vien aprīlī un maijā. ES kopumā mazumtirgotāji savu nākotnes situāciju februārī novērtējuši ar -14,7 punktiem, turklāt, atšķirībā no Latvijas, lai arī novērtējums ir negatīvs, kopš novembra tas pakāpeniski uzlabojas.
Vienlaikus gan Latvijas, gan ES tirgotāji kopumā nākotnē rēķinās, lai arī ar nelielu, bet pārdošanas cenu kāpumu.
Atliek vien minēt, kā tas saskanēs ar visai pesimistiski noskaņoto patērētāju vēlmi tērēties.
