Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. "Dārgā degviela"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Ko par Krievijas iebrukumu Ukrainā domā Latvijā?

Aizliegtais paņēmiens. "Dārgā degviela"

Galvenie degvielas piegādātāji Latvijā jau atteikušies no Krievijas naftas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība spriež par atteikšanos no Krievijas naftas, bet vairākas valstis un uzņēmumi jau ir rīkojušies, un galvenie degvielas piegādātāji Latvijai jau ir atteikušies no Krievijas naftas, vēstīja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Tiesa, tirgū vēl gaidāmas izmaiņas un arī cenas svārstīsies.

Pirms diviem gadiem aprīlī degviela Latvijā maksāja mazāk par vienu eiro litrā, pērn aprīlī – aptuveni 1,2 eiro par litru, bet šogad – jau aptuveni 1,8 eiro, un daudz netrūka, lai marta beigās tā sasniegtu pat divu eiro atzīmi.

Iemesls degvielas cenu kāpumam ir jēlnaftas cenu izmaiņas pasaules biržās. Pērn aprīļa beigās un maija sākumā cena par vienu "Brent" jēlnaftas barelu bija aptuveni 66 ASV dolāri, tam sekoja pieaugums, tad kritums, tad, sākot jau no decembra beigām, bija vērojams kāpums, līdz 24. februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, un jēlnaftas cena 2. martā jau sasniedz 108 ASV dolārus par barelu.

Pēc ASV paziņojuma, ka tā no Krievijas naftu vairs nepirks, 8. martā bija sasniegts cenas rekords – 123 dolāru par barelu. Pēc ASV paziņojuma, ka tā tirgū laidīs savas naftas rezerves, sekoja neliels kritums un svārstības, taču aizvien lētāk par 100 dolāriem jēlnaftu šobrīd nevar nopirkt.

Krievijas daļa naftas tirdzniecībā 2020. gadā bija tikai 11%, taču Krievija vienalga ir otrais lielākais jēlnaftas eksportētājs uzreiz pēc Saūda Arābijas. Ja šīs naftas vairs nav vai to nepērk, vietā vajag citus piegādātājus, tirgus mainās, un cenas šūpojas.

ASV atteikšanās no Krievijas naftas pašlaik Maskavai neko daudz nenozīmē, jo galvenā Krievijas naftas pircēja ir Ķīna un Eiropas Savienība. Ķīna pērk gandrīz trešdaļu, savukārt no Eiropas Savienības valstīm galvenā pircēja ir Nīderlande, kam seko Vācija, Polija, Itālija, Somija, Lielbritānija, arī Slovākija.

Ķīna turpina pirkt Krievijas naftu, bet Eiropas Savienības valstis un uzņēmumi gan šobrīd aktīvi cenšas mainīt naftas piegādātājus, neraugoties uz to, ka šobrīd naftas imports no Krievijas vēl nav aizliegts, lai gan tiek spriests par sankcijām pret Krievijas naftas sektoru.

 "Nē" Krievijas naftai, piemēram, jau ir pateikusi Polija, savukārt Nīderlande un Vācija solījušas, ka Krievija naftas importu ar citu valstu piegādātājiem aizstās pamazām – līdz šī gada beigām. Tas nozīmē, ka tirgus vēl mainīsies un cenas arī.

Latvijai savas naftas pārstrādes rūpnīcas nav, savukārt jau pārstrādātas naftas produkcijas imports no Krievijas līdz šim bijis niecīgs. Galvenie degvielas piegādes avoti Latvijai jau ilgstoši ir bijuši divi – viens no Lietuvas Mažeiķu rūpnīcas, kas šobrīd pieder poļu koncernam "PKN Orlen", otrs savukārt no Somijas – no koncerna "Neste" pārstrādes rūpnīcām.

Abi šie koncerni jau paziņojuši, ka Krievijas jēlnaftu vairs neiepērk. "Neste" norādījusi, ka tagad pārstrādā naftu tikai no Ziemeļjūras, kur to iegūst Norvēģija un Lielbritānija, savukārt Polijas "PKN Orlen" ziņo, ka piegādes no Krievijas esot aizvietojusi ar jēlnaftu no Saūda Arābijas, no uzņēmuma "Saudi Aramco".

Līdz ar to Latvijā, lejot mašīnā degvielu, Krievijas tankus un raķetes mēs ar savu maku, ar savu naudu vairs nefinansējam, secina "Aizliegtais paņēmiens".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti