Dienas notikumu apskats

FKTK: Garantēto atlīdzību izmaksai «Trasta komercbankas» nepieciešami 64 miljoni eiro

Dienas notikumu apskats

Streļčenoks aicina atbalstīt pretrunīgi vērtētos grozījumus KNAB likumā

Galvenajam būvniekam varētu nākties atbildēt arī par apakašuzņēmēju darbinieku algām

Galvenajam būvniekam varētu nākties atbildēt arī par apakšuzņēmēju darbinieku algām

Gadījumi, kad būvniecības nozarē darbiniekam neizmaksā algu ir bieži, norāda Valsts darba inspekcijā. Risināt problēmu palīdzētu solidārās atbildības ieviešana, par ko iestājas celtnieku arodbiedrība. Tomēr biedrība ''Latvijas Būvuzņēmēju partnerība'' ir kritiskāka, aicinot risināt „taustāmākas” problēmas.

Visvairāk darba tiesību pārkāpumu būvniecības nozarē Valsts darba inspekcija konstatējusi saistībā ar darba samaksu neizmaksāšanu, darba laika neprecīzu uzskaiti, kā arī darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību. Piektdaļu no visiem iesniegumiem inspekcijā saņem tieši par pārkāpumiem būvniecības nozarē.

“Tā nu tas ir iekārtots – kamēr darbinieks strādā un kaut ko saņem, parasti inspekcijā nevēršas un saistībā ar savām aizskartajām tiesībām neko nesaka. Tajā brīdī, kad objekts ir pabeigts, kad viņam vajadzētu saņemt galīgo aprēķinu, viņam tas netiek izmaksāts. Un tikai tajā brīdī viņš vēršas inspekcijā. Un tad sākas riņķa dancis, ka tie mazie uzņēmumi, apakš-apakš-apakšuzņēmumi, kuri savu naudu ir saņēmuši, bet viņiem nepietiek, lai pārskaitītu darbiniekiem. Līdz ar to šo uzņēmumu atrašana ir ļoti problemātiska. Bieži vien mēs viņus pat nevaram atrast,” saka inspekcijas norāda Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa.

Tādēļ Darba inspekcijas pārstāve uzskata, ka solidārās atbildības ieviešana varētu palīdzēt risināt problēmas būvniecībā.

Solidārā atbildība paredz gadījumos, kas darbinieks nesaņem atalgojumu no sava tiešā darba devēja, tiesības vērsties augstākstāvošā uzņēmumā vai ģenerāluzņēmumā.

Tātad darbiniekam būtu iespēja vērsties pie finansiāli spēcīgākās puses. “Un tas, kurš samaksās to naudiņu – ģenerāluzņēmējs, tas varēs piedzīt naudu no uzņēmuma apakšā,” skaidro Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Nataļja Mickeviča. Tātad darbiniekam būtu iespēja vērsties pie finansiāli spēcīgākās puses.

Līdz jūnijam Latvijai ir jāievieš Eiropas Savienības direktīva, kura paredz dažādus pasākumus darbinieku norīkošanas gadījumā. “Tas nozīmē, ka darbinieks, kurš ir nodarbināts Latvijā, dodas uz Norvēģiju vai Zviedriju pildīt darbus tur. Šīs direktīvas ietvaros jāievieš solidāra atbildība, un tā paredz šo atbildību tikai vienā posmā. Savukārt mēs kā arodbiedrības gribētu, lai šī solidārā atbildība tiktu ieviesta visā ķēdes posmā nozarē,” saka eksperte.

Tikmēr biedrības ''Latvijas Būvuzņēmēju partnerība'' vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka ir jāsaprot, kas ir nozares galvenā problēma un tad jāmeklē risinājumi: “Ja mēs redzam, ka vienā reģionā var strādāt uzņēmumi, kuri sniedz vienus un tos pašus pakalpojumus, bet vieniem darba alga ir četras reizes mazāka nekā otriem, tad nav vajadzīgs solidārā atbildības princips, lai Valsts ieņēmumu dienests pie šiem darba devējiem, uzņēmumiem dotos un uzdotu jautājumus, kā tas ir iespējams.”

Tāpat Fromane norāda, ka solidārā atbildība ir ieviesta mazāk nekā pusē Eiropas Savienības dalībvalstu. Savukārt ir arī tādas valstis, kur solidārā atbildība esot ieviesta kā biznesa kultūra ne tikai būvniecības jomā. Viņa stāsta, ka, veicot izmaiņas tikai vienā nozarē, biznesa kultūru kopumā mainīt nevar. Būvuzņēmēju partnerības vadītāja aicina risināt jautājumus, kas ir „daudz tuvāki dzīvei”, bet tajā pašā laikā labāk aizsargātu darbiniekus: “Tās būtu veselības apdrošināšanas, kas joprojām ir tikai ļoti mazā daļā, bet, ņemot vērā veselības sistēmas pieejamību Latvijā, noteikti būtu faktors, kas daudziem liktu izvēlēties konkrētus uzņēmumus ilgtermiņā. Arī pensiju iemaksas trešajā līmenī ļauj darbiniekus saglabāt konkrētā uzņēmumā ilgtermiņā. Ieguldījumi darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanā sen jāatzīst kā izdevumi.”

Kritika attiecībā par solidārās atbildības principu mēdz būt arī tāpēc, ka citu valstu prakse liecina – piedziņas vai tiesvedības gadījumi ir reti, norāda arodbiedrībā. Taču pietiekot tikai ar vienu vai diviem gadījumiem, kad solidārās atbildības dēļ ģenerāluzņēmumam nākas samaksāt, lai disciplinētu visu nozari. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti