Pirmie nevienlīdzības mazināšanas soļi paredz nākamgad celt minimālo algu līdz 225 latiem, atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 98 latiem. Neapliekamais minimums cilvēkiem ar augstiem ienākumiem saglabātos, bet gandrīz divreiz lielāks tas varētu būt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns lēš, ka šie priekšlikumi palīdzēs risināt vairākas problēmas.
„Manuprāt, šie priekšlikumi gan mazinās ēnu ekonomiku, gan mazinās nabadzību, gan atvieglos stāvokli ģimenēm ar bērniem. Gan arī to, ka mūsu sabiedrība šobrīd Eiropas Savienībā ir viena no visvairāk ienākumu ziņā polarizētām, un tas, protams, mums ir jāskatās - lai tie labumi, kas sabiedrībā kopīgām pūlēm tiek gūti, būtu arī taisnīgāk sadalīti,” norāda Baldzēns.
Lai gan piedāvātajiem nevienlīdzības mazināšanas virzieniem ir arī darba devēju organizāciju atbalsts, tomēr starp sociālajiem partneriem un arī kopumā sabiedrībā atsevišķos jautājumos ir gaidāmas spraigas debates. Piemēram, tādas tās varētu būt par minimālās algas apmēru: darba ņēmēji to vēlas audzēt straujāk, darba devēji - mazāk. Tam uzmanību pievērš arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Elīna Meiere: „Runājot sevišķi par minimālās algas celšanu - man vēl gribētos cerēt, ka mēs pie tā varam strādāt tālāk. Drīzāk varbūt domājot par to, kā celt kopīgo vidējo algu, kā stimulēt ekonomiku, lai šī minimālā alga dabīgā kārtā augtu lielāka. Vēl viena lieta, par ko paralēli ir jādomā - par neapliekamā minimuma administrēšanu.”
Tā kā iecerētie nevienlīdzības mazināšanas pasākumi izmaksās ap 40 miljoniem latu, ar pašvaldību organizācijām gaidāmas nopietnas sarunas, kā kompensēt to ieņēmumu samazinājumu.
Vēl spraigas diskusijas par finansējumu gaidāmas arī ar citām jomām, kas tāpat nākamā gada budžetā vēlas izcīnīt lielākus resursus, lēš finanšu ministrs Andris Vilks no „Vienotības”: „Uz to latu, ko mēs it kā papildus nākamgad varam izdalīt, pretendē savi astoņi lati, kas ir ļoti degoši. Jāsaprot, ka to jomu ir ļoti daudz - sākot no ceļiem, veselības, labklājības un daudzām citām. Te ir zināmas bažas, ka pārējās jomas principā var mūsu vīziju un soli kaut kādā veidā samazināt attiecībā uz 2014.gadu.”
Diskusijas par priekšlikumiem turpināsies līdz jūlijam-augustam, teica finanšu ministrs un atzīmēja, ka nevienlīdzības mazināšanai nākamā gada budžeta izstrādē būs prioritārs statuss. Nākamajā gadā plānoto minimālās algas un atvieglojumu celšanu plānots turpināt arī 2015.gadā.
Jāatgādina, ka Finanšu un Labklājības ministrija nevienlīdzības mazināšanas idejas sāka izstrādāt pērnā gada beigās - pēc kārtējā sabiedrības sašutuma viļņa par lielajām ienākumu atšķirībām Latvijā.
