Lai gan paredzēts, ka no šā gada 1.septembra attiecībā uz kūpinātu gaļu un zivīm stāsies spēkā jaunas Eiropas Savienības benzopirēna normas, Latvija prasīs atlikt regulas ieviešanu vēl uz diviem gadiem. Šajā laikā jāveic virkne analīžu, kas pārliecinātu Eiropas Komisiju, ka Latvijā jāatļauj kūpināt gaļu kā līdz šim, citādi daļu no iecienītajiem produktiem varēs nopirkt vien nelegāli – no rokas rokā. Taču, lai veiktu gaļas izstrādājumu pārbaudes, ir vajadzīgs prāvs līdzekļu ieguldījums.
Rēzeknes gaļas kombināta tehnologs Mairis Trupavnieks stāsta, ka kombinātā gaļu kūpina ar divu veidu skaidām - buka skaidām un alkšņa skaidām.
„Tumšās visas gaļas, kas iet pirtnieku sērijā, tās alkšņu skaidas dod to specifisko smaržu un garšu, to krāsu, kad izveidojas tumši melnā krāsa,” skaidro Trupavnieks.
Rēzeknes gaļas kombināta uzņēmumā no kopējās produkcijas sortimenta 25% ir kūpinājumi. Ja pieļaujamā benzopirēna norma tiek samazināta vairāk nekā uz pusi, tad 15% no kūpinājumiem ir riska grupā, kas var pilnībā izzust no veikalu plauktiem.
Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks uzskata, ka šajā situācija ir jācīnās par gaļas kūpinājumu saglabāšanu, jo citiem produktiem pieļaujamā benzopirēna norma ir krietni lielāka.
„Lielāko daļu benzopirēna mēs uzņemam caur graudaugiem, pēc tam nākamā sadaļā – eļļas, kaut kādā piektajā vietā - gaļas produkti,” norādīja Piteronoks.
Lai pārliecināt Eiropas Savienību, ka Latvijā jāatļauj gaļu kūpināt kā līdz šim, nepietiek vien ar emocionāliem argumentiem, ir nepieciešams pētījums, kas prasa nopietnu finanšu ieguldījumu.
„Viena analīze - 90 eiro, lai mēs apkopotu zinātniski pamatoti [datus par benzopirēna saturu], tad nepieciešami simtiem analīžu, tas nav tā – viens, divas, piecas analīzes. Gan ražotāju grupām, gan mājražotājiem jāņem analīzes, gan no lielajiem uzņēmumiem, visas jāapkopo jāveic nopietns pētījums,” uzsvēra Piteronoks.
Piteronoks uzskata, ka analīžu apmaksā ir jāiesaistās gan ražotājiem, gan valstij. Sarunas par to ir notikušas, bet „liekas naudas valstij vai Zemkopības ministrijai nav”.
„Es saprotu, ka ministrijas nostāja ir - viņi arī meklēs finansējumu. Jo nav tā, ka bijuši kategoriski pret un pateikuši, ka nē,” klāstīja Piteronoks.
Tātad šobrīd pirmais uzdevums panākt, lai regulas ieviešana tiek atlikta uz diviem gadiem, šajā laikā ir jāizstrādā pētījums ar nopietniem argumentiem, kāpēc Latvijā gaļas kūpinājumiem veikalu plauktos un tirgos jābūt brīvi nopērkamiem.
