Gaļas produktu ražotāji krāpjas ar produktu sastāvu un marķējumā norādīto informāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Desu un citu gaļas produktu ražotāji savai produkcijai nereti pievieno ūdeni vai konservantus, kuru izmantošana nav atļauta, kā arī aizstāj dārgāku gaļu ar lētāku. Pie šāda secinājuma, izpētot septiņās Eiropas valstīs tirgoto produktu sastāvu, nonākusi Eiropas patērētāju organizācija.

„Izmeklēšanā, kas notika septiņu mūsu dalīborganizāciju vadībā, tika pētīts dažādu gaļas izstrādājumu, piemēram, desu, kebabu un burgeru kotlešu sastāvs," intervijā "Euranet Plus" žurnālistam no Vācijas atklāj Eiropas patērētāju organizācijas pārstāve Polīna Kosta.

"Tika pētīti vairāki problemātiski aspekti, piemēram, gaļas īpatsvars šajos produktos un secināts, ka dažkārt gaļas īpatsvars produktos ir būtiski mazāks par marķējumā norādīto. Čehijas Republikā tika konstatēts, ka tas ir pat par 25% mazāks nekā norādīts marķējumā. Tāpat zem mūsu pētnieku mikroskopa nokļuva produktiem pievienotais ūdens. Dažkārt dažos produktos tā ir pārāk daudz," saka Kosta.

Mēģinājumi nopelnīt vairāk, samazinot produktā esošo gaļas sastāvu vai pievienojot pārmērīgi daudz ūdens un nenorādot to marķējumā, ir tikai daži no veidiem, kā grēko gaļas produktu ražotāji. Pētot produktu sastāvu, secināts, ka nereti tas papildināts ar piedevām, kuru izmantošana nav atļauta. Tāpat produktos tiek izmantota mehāniski atdalīta gaļa vai arī lētāka gaļa, piemēram, teļa gaļa daļēji tiek aizstāta ar lēto putna gaļu.

Turklāt, kā norāda Kosta, nereti šī informācija nav uzrādīta produktu marķējumā. „Mēs secinājām, ka dalībvalstīm ir rūpīgāk jākontrolē un jāpārliecinās, ka pircēji var paļauties uz to, kas norādīts produktu marķējumā, uz to, ka šis marķējums ir precīzs un pilnīgs. Galu galā, patērētājiem nav citu iespēju kā vien paļauties uz marķējumu, izdarot informētu izvēli," viņa atzina.

Ar preču marķējuma un produktu izsekojamības prasību ievērošanu nereti mēdz grēkot arī Latvijā strādājošie gaļas produktu ražotāji, atsaucoties uz šā gada pirmajos deviņos mēnešos notikušo pārbaužu datiem, Latvijas Radio atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

„Arī šobrīd gaļas pārstrādes uzņēmumos inspektoru uzdevums ir izvērtēt marķējumu un izsekojamību. Izsekojamība ietver arī to, vai marķējumā norādītā informācija atbilst tam, ko ražotājs ir šajā produktā ielicis: vai viņš var pierādīt to, ka viņš ir ielicis tādu gaļu, kādu viņš ir norādījis, vai viņš var pierādīt to, ka ir ielicis konkrētas pārtikas piedevas," saka Plīkša.

Rezultāti gan nav iepriecinoši. "Diemžēl katram ražotājam mēs blakus izstāvēt nevaram un par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs pats uzņēmējs. Ir arī, protams, gadījumi, kad mēs konstatējam, ka ir gan izsekojamība, gan marķējums neatbilstošs. Mums ir 116 neatbilstības konstatētas izsekojamībā un 36 marķējumā. Kopā ir veiktas 392 pārbaudes.

Tas nozīmē, ka vairāk nekā 30% gadījumu vai nu izsekojamība, vai marķējums ir neatbilstošs," probēmu skaidro Plīkša.

Tiesa, dažādu produktu, tajā skaitā desu receptūru izstrādā paši ražotāji un pat produktam ar vienu un to pašu nosaukumu sastāvs var būt visai atšķirīgs. Nekādu vienotu standartu šajā jomā nav, tādēļ vienīgais, uz ko var paļauties patērētāji, izvēloties produktus veikalā, ir preču marķējumā norādītā informācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti