Saskaņā ar Kultūras ministrijas ziņām kopš Gaismas pils pamatakmens ielikšanas bibliotēkas celtniecei - «Nacionālajai būvkompāniju apvienībai» - samaksāti gandrīz 196 miljoni eiro. Šajā laikā nomainījušies seši kultūras ministri.
Kā atzīst Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, valstij jāveic būvkompānijai vēl divi maksājumi, kas sākotnēji ieturēti kā sava veida drošības nauda piecu procentu apmērā. Katrs maksājums - nepilnu piecu miljonu eiro apmērā. Turklāt gala termiņš ir gadumija, kad beigsies uzceltās bibliotēkas garantijas termiņš.
Tomēr Kultūras ministrijas valsts sekretārs norāda, ka krīzes gados būvniekam par darbiem būtībā pārmaksāts, tāpēc uzņēmēji palikuši parādā valstij.
„Līgums arī noteica būvnieka pienākumu veikt indeksācijas aprēķinu. Vienkāršoti sakot, tā ir korekcija par attiecīgi inflāciju vai deflāciju attiecīgajā periodā. Un būvnieks 2011.gadā pārtrauca to vienpusēji darīt. Tajā brīdī Kultūras ministrija vērsās pie būvuzrauga „Hill International” un jautāja, ko šajā situācijā darīt. Un būvuzraugs pieņēma lēmumu, ka šīs indeksācijas summas jāsedz no pirmā ieturējuma izmaksas. Aprēķinātās summas šobrīd ir 5,3 miljoni eiro. Un tas, ko apvienība šobrīd mēģina izdarīt, ir panākt ieturējuma izmaksu no valsts puses, vienlaikus nesedzot savas saistības,” skaidro Voldiņš.
Taču būvnieks apgalvo, ka saistības palikušas tikai valsts pusē. „Prasība jau faktiski stājusies 2010.-2012.gadā, kad mums bija domstarpības par statistikas komitejas [red.- Centrālā statistikas pārvalde] īstenotā koeficenta pareizību,” būvkompānijas «RBSSKALS» un arī bibliotēkas celtnieces «Nacionālās būvkompāniju apvienības» vadītājs Māris Saukāns runā par Centrālās statistikas pārvaldes pirmo krīzes gadu pārskatiem par tā saukto ēnu ekonomiku celtniecības nozarē.
Pēc Saukāna teiktā, Kultūras ministrija paļaujoties uz statistiķu ziņām, ka tolaik būvniecībā gandrīz puse algu maksātas nelegāli jeb aploksnē. Un pēc tādām aplēsēm arī esot radušies 5,3 miljoni eiro, ko uzņēmēji it kā parādā valstij.
Saukāns apgalvo, ka celtniekiem krīzes gados godīgi maksājis 1100 eiro mēnešalgu, nevis ap 400 eiro, kā rāda valsts statistika.
Tāpēc viņš nepiekrīt Kultūras ministrijas indeksācijai, ka Gaismas pils būvniecības izmaksas jāsamazina: „Tādēļ mēs nevienā brīdī neredzam, ka mēs būtu parādā valstij vai Kultūras ministrijai par šo projektu. Gluži pretēji.”
«Nacionālā būvkompāniju apvienība» trauksmi par it kā valsts saistībām ceļ tagad, jo pašlaik noris aktīvākās debates par nākamā gada budžetu. Gan uzņēmējs, gan Kultūras ministrija strīdu vēl cer atrisināt mierīgā ceļā, lai gan ministrija jau norādījusi uz komersanta iespējām doties uz tiesu.
