Gaidot tirdzniecības ierobežojumus, pasliktinās tirgotāju noskaņojums

Pandēmijas laikā daudz izaicinājumu bijis mazumtirdzniecības nozarei – pērn Ziemassvētku laikā slēdza lielveikalus un tirgotāji nepaspēja pārdot daudzas sezonas preces, tika ierobežots veikalos nopērkamo preču daudzums, tirgotājiem bija jāveido pārdošanas platformas internetā un jākonkurē ar starptautiskajiem interneta veikaliem. Tagad ar bažām tiek gaidīti valdības lēmumi par ierobežojumiem tirdzniecībā.

Gaidot tirdzniecības ierobežojumus, pasliktinās tirgotāju noskaņojumsDaina Zalamane

Mazumtirdzniecības apgrozījums šī gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada augustu, palielinājies par 3,7%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar jūliju, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka nozarē turpinās lielas iekšējās pārmaiņas, bet kopumā mazumtirdzniecības nozarei klājies samērā labi.

"Protams, tajos mēnešos, kad veikali nevarēja darboties, bija apgrozījuma, patēriņa kritums. Taču tajos mēnešos, kad šie ierobežojumi tika mazināti, patērētājs veikalos atgriezās. Arī algas turpina augt, tādēļ no tāda viedokļa pieprasījums ir. Pa nozarēm skatoties, šobrīd vislabāk iet elektronikas preču un būvmateriālu tirgotājiem. Tiem uzņēmumiem, kas var darboties gan internetā, gan fiziski un savu patērētāju var aizsniegt dažādos veidos, tiem ir vieglāk. Arī lieliem uzņēmumiem ir vieglāk," teica ekonomists.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs kā nozares galvenos izaicinājumus minēja darbaspēka trūkumu un loģistikas cenu pieaugumu. Viņš vērtēja, ka Covid-19 visnegatīvāk ietekmējusi mazos tirgotājus.

"Līdz šim brīdim valdība vēl nav atbildējusi uz mūsu aicinājumu mazajiem, vidējiem tirgotājiem kompensēt zaudējumus. Mēs bijām iesnieguši šādu projektu jau maijā.

Ekonomikas ministrija atbalstīja, bet Finanšu ministrija vēl nav līdz galam pieņēmusi lēmumu. Mēs rēķinām, ka ap 4000 mazo, vidējo uzņēmumu bija būtiski zaudējumi. Lielajiem uzņēmumiem bija vieglāk, jo pabalsti tika rēķināti pret darba algas fondu. Ja ir daudzi strādājošie, tad šis pabalsts nosedza arī komunālās un nomas izmaksas. Otrs izaicinājums ir tas, ka Latvijā pastāvīgi trūkst darbaspēka. Cīņa par darbaspēku spiež arī uz algu paaugstināšanu, un līdz ar to ir lielākas izmaksas, jo preču piecenojumā atalgojums sastāda aptuveni 50%," sacīja LTA vadītājs.

Veikalu tīkla "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule stāstīja, ka 200 "Maxima" veikalos Latvijā katru dienu iepērkas 300 000 iedzīvotāji un viņus apkalpo 6000 tirdzniecības darbinieki. Uzņēmums vairākus miljonus eiro ieguldījis dažādos drošības pasākumos, rīko izbraukuma vakcinācijas saviem darbiniekiem un pielāgojas pircēju paradumu maiņai.

"Cilvēki aizvien vairāk izvēlas attālinātu preču piegādi, e-komercija augusi vairākas reizes, bet tad, kad tika atcelts ārkārtas stāvoklis, cilvēki tomēr atgriezās ierastajās gaitās, nākot uz veikalu, bet, protams, darot to retāk. Ir vairāk nekā 500 pašapkalpošanās kases mūsu veikalos, un cilvēki ļoti aktīvi tās izmanto," norādīja Dupate-Ugule.

Kopš 13. septembra Lietuvā lielveikalos var iepirkties tikai cilvēki ar Covid-19 sertifikātu, pārslimojušie un ar testu, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā. Līdz ar to no darba tirdzniecībā arī aizgājuši vairāk nekā 1000 darbinieki, kas nevēlējās vakcinēties vai veikt obligātas pārbaudes. "Maxima" pārstāve stāstīja, ka Lietuvas valdība par ierobežojumiem tirdzniecībā paziņoja savlaicīgi – divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, lai cilvēkus informētu un tie varētu vakcinēties.

"Pat neskatoties uz to, ka cilvēkiem Lietuvā bija iespēja iepazīties ar šiem noteikumiem, ir neizpratne. Cilvēki ir apmulsuši, rodas konflikti arī par to, kā var šķirot, kurš uz veikalu var nākt vai nenākt. Ja tiks pieņemti kādi ierobežojumi, nebūs tik ilgs laiks [dots], un jāņem vērā, ka vakcinācijas aptvere Latvijā ir krietni mazāka nekā Lietuvā," atzīmēja "Maxima" pārstāve.

Par ierobežojumiem tirdzniecībā Latvijā valdība lems nākamnedēļ.

LTA prezidents Danusēvičs stāstīja, ka asociācija atbalsta vakcināciju un kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi priekšlikumus drošības prasībām veikalos.

"Mēs uzskatām, ka nav nekāda pamata slēgt veikalus. Var būt dažādas prasības atkarībā no režīma – "zaļais", "dzeltenais", "sarkanais". "Zaļais" ir bez ierobežojumiem, "dzeltenais" ir 10, 15 kvadrātmetri uz cilvēku un "sarkanajā" 25 kvadrātmetri uz vienu cilvēku. Protams, ar atsevišķu atrunu, ka mazajam tirgotājam [ar platību] līdz 1500 kvadrātmetru nav vairāk kā 15 kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju, jo citādi viņiem nav ekonomiskā pamata izdzīvot. Mūsu viedoklis ir, ka cilvēkus nevar šķirot vakcinētos vai nevakcinētos tajā brīdi, kad viņam nepieciešama prece – vienalga, pārtika, apavi vai sniega lāpsta ziemā, kas būs nepieciešama," klāstīja Danusēvičs.

CSP dati liecina, ka mazumtirgotāju noskaņojums pasliktinās jau otro mēnesi pēc kārtas, tāpēc iespējamie ierobežojumi tirdzniecībā optimismu nevairos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt