Lielāko daļu veselības finansējuma gan joprojām veidos valsts budžeta dotācija, un likumprojektā noteikts, ka 2020.gadā veselības budžetam jāsasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Par šo jautājumu valdībā sagaidāmas plašas diskusijas, jo idejai netrūkst arī pretinieku.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts balstās uz valdībā iepriekš pēc garām diskusijām apstiprināto Obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju. Tās būtība - ja maksājat nodokļus vai esat vienā no 19 valsts aizsargātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, kā students, bezdarbnieks, grūtniece, valsts apmaksātu veselības aprūpi varēsiet saņemt tāpat kā līdz šim. Bet, ja nodokļus izvairāties maksāt un neapdrošināsieties brīvprātīgi, par velti būs pieejama tikai neatliekamā palīdzība un simtprocentīgi kompensētie medikamenti.
Veselības ministrija lēš, ka neapdrošināto varētu būt 120 līdz 140 tūkstoši.
Ja likumu izdosies pieņemt, jaunā kārtība gan stāsies spēkā tikai nākamā gada vidū. Likuma virzība gan, visticamāk, nebūs viegla.
Veselības ministrija apkopojusi dažādu institūciju iebildumus uz vairāk kā simt lapām, tostarp pret veselības pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli konceptuāli iebilst Pašvaldību savienība un Darba devēju konfederācija, bet Finanšu ministrija neatbalsta konkrēta budžeta pieauguma ierakstīšanu likumā.
