Katrā Latvijas reģionā ziemāju stādījumi atšķiras. Kurzemes pusē daudzos hektāros lauki ir tā izmirkuši, ka tādā slapjumā, pat neuznākot kailsalam, ne rapsis, ne izdīgušie kvieši izziemot nevar, uzskata nozares speciālisti.
“Viss norāda, ka tā ir tikai meliorācijas problēma. Pēc lielām lietavām lauks pēc trīs dienām nosūcas. Peļķes uz sējumiem neatstāj sliktu ietekmi,” skaidro Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Taču arī tiem zemniekiem, kam meliorācijas akas sakoptas un labība sazēlusi, bažas sagādā nākamās nedēļas meteoroloģiskās prognozes. “Mums rapsis ir laicīgi iesēts, peļķu nav, viss kārtībā. Nezinām, kādi būs janvāra un februāra mēneši, kas ir tie kritiskie mēneši. Baidāmies no kailsala. Kad paliek uz lauka mitrums un uznāk kailsals, tad rapsis arī nepārziemo,” saka Vārmes novada lauksaimniece Iveta Erdmane.
Šajās dienās sniega nemaz nav Zemgalē un Kurzemē, bet, kamēr gaisa temperatūra turas virs nulles, tas augiem nekaitē. “Latgales pusē sniegs ir pieci centimetri, bet, ja skatāmies prognozes, tad sniegs nokusīs līdz jaunajam gadam. Nāks tie mīnusi, līdz pat -20 sola. Ja nav sniega tad, tad ir risks, jo ziemāji, pirmkārt, rapsis, kas ir visjūtīgākais, var aiziet bojā. Un tad tie lauki jāpārsēj,” skaidro Balodis.
Lauksaimnieki atceras, ka pirms diviem gadiem negaidīti kailsals uznāca jau ziemas beigās. Tad nācās pārsēt gan rapsi, gan bojā aizgājušos graudaugus.
Šoruden Latvijā ar graudaugiem apsēti 375 tūkstoši hektāru zemes, bet 80 tūkstošus hektāru aizņem ziemas rapsis. Apsētās platības ir mazākas, salīdzinot ar pagājušo gadu, jo Vidzemē un Latgalē sēja aizkavējās. Vai labība spēs pārziemot – to rādīs jau tuvākie ziemas mēneši.
