Aviācijas nozare Latvijā – vērsta uz izaugsmi
Runājot par aviācijas sektoru Latvijā un Baltijā, jāsaka, ka šis ir bijis investīciju un attīstības gads. Gada sākumā starptautiskā lidosta "Rīga" prezentēja savu attīstības plānu, kas tuvākajos gados paredz vairāk nekā 240 miljonu lielas investīcijas. Stratēģijā uzsvars likts ne tikai uz apkalpoto pasažieru skaita palielināšanu, bet arī uzlabot lidojumu punktualitātes rādītāju un samazinot oglekļa dioksīda izmešus. Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, komentējot lidostas attīstības stratēģiju, norādīja, ka tā balstīta uz to, lai nākotnē attīstītu lidostu par Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru. Lidostai nākotnē attīstīties palīdzēs arī plānotā "Rail Baltica" dzelzceļa stacija.
Arī Tuvo Austrumu lidsabiedrība "Emirates" izrāda interesi par Latvijas un Ziemeļeiropas tirgu.
Viens no lielākajiem notikumiem Latvijas aviācijas sektorā ir Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pirmās bāzes atvēršana ārpus Baltijas valstīm. Maijā durvis ver "airBaltic" bāze Tamperes lidostā, piedāvājot lidojumus no Somijas. "airBaltic" vecākais viceprezidents maršrutu tīklu vadības jautājumos Volfgangs Reuss jaunās bāzes atklāšanas pasākumā akcentēja to, ka šī bāze ir nozīmīgs solis, lai palielinātu pasažieru plūsmu un apgrozījumu.
Sākoties vasaras sezonai un pieaugot lidojumu skaitam, vairākas aviokompānijas, kuru starpā bija arī "airBaltic", savas lidmašīnas izīrēja citām Centrāleiropas kompānijām, vietā īrējot citas. Kā norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss,
arī 2023. gadā tiks īrētas lidmašīnas no citiem pārvadātājiem, lai izpildītu biznesa plānā uzstādītos mērķus.
Tāpat Gauss norāda, ka šādā veidā aviosabiedrība pelna, jo par lielāku naudu izīrē savas lidmašīnas.
Turpinot aviācijas industrijas attīstību Latvijā, šogad arī aizvadīts Amerikas Savienoto Valstu Federālās Aviācijas aģentūras (FAA) audits, kā rezultāti varētu pavērt iespējas lidojumiem no Rīgas uz ASV. Audits pavērtu arī jaunas sadarbības iespējas ar ASV aviokompānijām. Pēc audita rezultātiem būs skaidrs, vai "airBaltic" varēs slēgt sadarbības līgumu ar vienu no lielākajiem aviācijas spēlētājiem ASV – "Delta Airlines". Tāpat potenciālos lidojumus uz ASV izvērtē arī Latvijas nacionālā aviokompānija, bet reālas aprises šim, iespējams, varētu būt 2025. gadā.
Tiesa, jāpiemin arī tas, ka šī gada septembrī Latvijas gaisa telpā notika aviācijas negadījums – netālu no Ventspils Baltijas jūrā iegāzās privātā lidmašīna. Gada nogalē izplatītajā paziņojumā izmeklētāji norāda, ka avārijas iemesls, visticamāk, ir spiediena zudums salonā. Par problēmu pilots informēja īsi pēc pacelšanās no Spānijas.
Krievijas iebrukums Ukrainā samazina lidsabiedrību atkopšanās tempus
2022. gadam bija jābūt gadam, kad lidsabiedrības pakāpeniski atgriežas pie 2019. gada rādītājiem, bet Krievijas sāktais karš Ukrainā šo attīstības tempu samazināja.
Līdz ar kara pirmajām dienām, tika saņemtas ziņas par slavenās un pasaulē smagākās lidmašīnas "Mriya" iznīcināšanu Hostomeļas lidostā.
Lidmašīna, kuru latviski var dēvēt par "Sapni", savā 30 gadus ilgajā mūžā lauza neskaitāmus pasaules mēroga rekordus. Neskatoties uz izmaksām, Ukraina ir apņēmības pilna atjaunot šo Ukrainas simbolu. Ekskluzīvā intervijā šī gada aprīlī lidmašīnas kapteinis Dmitro Antonovs stāstīja, ka lidmašīnas atjaunošana nav tikai stāsts par Ukrainu, bet gan par visu pasauli, jo lidmašīna sniedza palīdzību visai pasaulei.
Sākoties karam, Eiropas Savienība slēdza savu gaisa telpu lidmašīnām no Krievijas, bet Krievija atbildēja ar identisku soli. Latvijas gadījumā nelidošana uz Ukrainu un Krieviju radījusi 72 miljonu eiro lielus zaudējumus, bet Somijas gadījumā lika mainīt šī gada attīstības stratēģiju. Tā paredzēja attīstīt savienojumus starp Āziju un Eiropu, bet slēgtā Krievijas gaisa telpa ieviesa savas izmaiņas. Tāpat izaicinājumu turpināja radīt Covid-19 situācija Ķīnā.
Pēc Krievijas gaisa telpas slēgšanas Krievijā palika vairāku komersantu lidmašīnas, ko Krievijas kompānijas īrēja. Aplēses liecina, ka kopējā nacionalizēto lidmašīnu vērtība ir ap 800 miljoniem ASV dolāru. Tāpat izskanēja bažas par to, ka, lai glābtu nacionalizētās lidmašīnas, Krievija varētu sākt "kanibalizēt" citas lidmašīnas, jo rietumvalstu aviokompānijas pārtraukušas jebkādus kontaktus ar Krieviju.
Krievijas sāktais karš Ukrainā jaunu izaicinājumu radījis dažādiem piegādātājiem, kas centās atkopties no Covid-19 pandēmijas radītājiem izaicinājumiem. Piegāžu problēmas izjūt arī aviācijas nozare.
2022. gads – ātrā atkopšanās rada haosu lielākajās Eiropas lidostās
Eiropai un lielākajai daļu pasaules valstu lēmums par Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu atcelšanu radīja haosu vairākās lielajās Eiropas lidostās. Lidsabiedrības spiestas atcelt lidojumus, jo lidostās nav pietiekoši daudz darbinieku, kā arī tas ietekmē drošības kontroles. Šie aspekti radīja milzīgas rindas pie lidostu termināļiem, kur cilvēki pavadīja vairākas stundas, lai tikai tiktu lidostā. Lielās Eiropas lidostas, piemēram, Hītrovas lidosta Lielbritānijā, Shipholas lidosta Nīderlandē un citas izpelnījās aviokompāniju dusmas, jo tās savus plānus bija iesniegušas vairākus mēnešus pirms vasaras lidojumu sākuma, bet tās nebija nodrošinājušās ar pietiekami lielu skaitu darbinieku.
Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) vadītājs, kādreizējais britu lidsabiedrības "British Airways" izpilddirektors Villijs Volšs situācijas izraisītājus raksturoja kodolīgi – "bars ar idiotiem".
Frāze vairāk tika veltīta Hītrovas lidostas vadībai, kas nebija gatava tik lielam pasažieru un lidojumu pieplūdumam.
Domājams, ka haosu lidostās novērosim arī 2023. gadā, jo savas robežas ārvalstu ceļojumiem atvērs Ķīna. Vairākas pasaules valstis jau ir pateikušas, ka pieprasīs obligātu negatīvu Covid-19 testa rezultātu pasažieriem, kas ceļos no šīs Āzijas valsts. Uz Ķīnas tirgus atvēršanu un potenciālajām konkurences problēmām, kas varētu rasties, norāda arī IATA. Pašlaik lidojums no Helsinku lidostas uz Šanhajas lidostu ir aptuveni 12 stundas, jo ir nepieciešams lidot apkārt Krievijai, bet Ķīnas pārvadātāji, izmantojot Krievijas gaisa telpu, šo ceļu veic pat par trim stundām ātrāk. Vienlaikus Eiropas pārvadātāji vairāk sāk koncentrēties uz Ziemeļamerikas tirgu.
Strīda karstumā tiek lauzts miljonu vērts līgums
Vienas no lielākajām domstarpībām, kam sekoja līdzi aviācijas industrija, bija Kataras nacionālās aviokompānijas "Qatar Airways" strīds ar lidmašīnu ražotāju "Airbus". Strīda pamatā bija Kataras sūdzība un vēršanās Lielbritānijas augstākajā tiesā, lai no ražotāja piedzītu vairāk nekā 700 miljonu ASV dolāru kompensāciju par problēmām, kas radušās ar "Airbus A350" modeļa lidmašīnām. Saskaņā ar oficiālo informāciju lidsabiedrība nespēja izmantot 21 no 53 flotē esošajām lidmašīnām, jo lidmašīnām uzklāta nekvalitatīva krāsa un tā loboties nost.
"Airbus" uz šīm ziņām reaģēja asi un atcēla līgumu par 50 "A321Neo" lidmašīnu piegādi Persijas līča aviokompānijai.
Lielākais avio pasūtījums ASV vēsturē
Par lielāko lidmašīnu pasūtījumu ASV vēsturē decembra sākumā parūpējās viena no lielākajām šīs valsts kompānijām – "United". Pasūtījums sevī ietver 100 jaunu "Boeing 787 Dreamliner" piegādi, palielinot pašreizējo pasūtījumu skaitu līdz 700 lidmašīnām. "United" patur arī iespēju pasūtīt vēl līdz 100 "B787" lidmašīnas dažādās modifikācijās. Tāpat pasūtījumā iekļautas vēl 56 "737MAX" modeļa lidmašīnas, kas veido vēl 100 lidmašīnas. Pasūtījums veidots ar skatu nākotnē, lai bez aizķeršanās varētu nomainīt tālsatiksmes lidmašīnas, kā arī sekmīgi attīstīt jaunus galamērķus ne tikai ASV, bet arī starptautiskajā tirgū. Parakstot līgumu ar "Boeing", aviokompānijas vadītājs Skots Kirbijs sacīja: "Mēs no pandēmijas iznācām kā viena no vadošajām aviokompānijām. Šis pasūtījums nostiprinās mūsu pārsvaru, ļaus uzņemt kursu uz attīstību un pavērs jaunas iespējas." Pirmās lidmašīnas no 700 gaisa kuģu saraksta tiks piegādātas 2024. gadā, bet visu lidmašīnu piegāde paredzēta vismaz 10 gadu laikā.
Noslēdzas divas "milžu ēras"
2022. gada nogalē no konveijera Amerikas Savienoto Valstu Vašingtonas štatā noripoja pēdējā aviobūves milža "Boeing" ražotā 747. modeļa lidmašīna, ko plašāka publika pazīst pēc apzīmējuma ''Debesu karaliene''. Vairāk nekā 53 gadu laikā saražots vairāk nekā 1500 lidmašīnu dažādās variācijās. Covid-19 pandēmijas radītā krīze paātrināja aviokompāniju lēmumu pieņemšanu par atteikšanos no šī modeļa lidmašīnām. Pašlaik aktīvi tiek izmantotas 44 modeļa pasažieru lidmašīnas versijas un 314 kravas modifikācijas. 747. modeļa lidmašīna pirmo komerciālo lidojumu aizvadīja 1989. gadā.
Arī okeāna šajā pusē ir noslēgusies cita milža ēra. Gada sākumā pasūtītājam piegādāta pēdējā saražotā "Airbus" A380 modeļa lidmašīna. Salīdzinājumā ar "Boeing", šo lidmašīnu ražoja vien 16 gadus. Pasaulē lielākajai pasažieru lidmašīnai bija jāmaina ne tikai industrijas virziens, bet arī pasažieru pieredze. Viens no galvenajiem modeļa klientiem ir Tuvo Austrumu lidsabiedrība "Emirates". A380 pirmo komerciālo lidojumu aizvadīja 2007. gadā.
