Gads apbedīšanas nozarē: Slimnīcas vairs «netirgo» mirušos, uzņēmēji čaklāk maksā nodokļus

Ar naudas lietām apbedīšanas nozarē prettiesiski apietas ne tikai pašvaldības, bet arī privātais sektors. Ir apritējis gads, kopš Konkurences padome (KP), Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) cēla trauksmi par gadu desmitiem valdošo nesakārtotību apbedīšanas nozarē.

Tagad dienesti atzīst, ka situācija tomēr pamazām uzlabojas – slimnīcas atteikušās no sadarbības ar apbedītājiem, pēc kontroles pasākumiem bēru rīkotāji vairāk samaksā nodokļos un tuviniekiem izsniedz čekus. Tomēr situācija uzlabojas lēni.

Pērnvasar pēc gadu ilga pētījuma uzraugošās institūcijas atzina, ka apbedīšanas joma ir ļoti nesakārtota un bezatbildīga nozare. Vairāk par pusi apbedītāju strādā ēnu ekonomikā, par strādājošajiem un iekasēto nemaksā nodokļus, savukārt klientus maldina par pakalpojumiem un to cenām. Turklāt apbedītājiem talkā nāk pašvaldības, kas palīdz kropļot tirgu ar saviem bēru birojiem, kā arī slimnīcas, jo puse no ārstniecības iestādēm bez konkursiem slimnīcu teritorijās bija izkārtojušas vietu apbedīšanas kompānijām.

 

Slimnīcas atsakoties no sadarbības ar apbedītājiem

"Jāpaiet kādam laikam un tirgum ir jāsakārtojas. Jo tas, kas pagājušajā gadā tika atklāts, tas tiešām...  (..). Mēs lauzām ledu, šo tabu tēmu.

Un tad sāka runāt, un visi sāka pievērst uzmanību apbedīšanas biznesam, kas arī ir bizness, kur jādarbojas korekti un godīgi; vēl jo vairāk, ka tik sensitīvi jautājumi (..)," tā sacīja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kas pērn visskaļāk runāja par gadu desmitiem nekontrolēto apbedīšanas nozari.

Situācija uzlabojas pamazām, norādīja Ābrama, pirmkārt, slavējot Ekonomikas ministriju, kas kā pirmo soli nozares sakārtošanā izvērsusi sabiedrības informēšanas kampaņu par to, kā ar bēru rīkošanu nekrāpt valsti un nekļūt par upuriem pašiem.

Runājot par konkurenci, padomes priekšsēdētāja uzteic, ka slimnīcas, būdamas dziedinātājas, atsakās no ciešās sadarbības ar apbedītājiem.

"Manuprāt, pozitīvā lieta ir tā, ka daudzas slimnīcas pievērš tam uzmanību, lai neņemtu tur kādus apbedītājus vai nereklamētu. Bet, protams, mēs saņemam arī sūdzības, ka, izskatās, ka ir kaut kādi aizdomīgi līgumi slimnīcām vai sociālās aprūpes centriem ar apbedīšanas firmām," atzina Ābrama. 

Viņa norādīja, ka saistībā ar šīm sūdzībām KP informējusi Veselības ministriju, kam lūgts skaidrot notiekošo. "Šodien pat pienāca zvans, ka kādā no lielākajām slimnīcām ārsti esot uzpirkti un tikai sūtot tikai pie noteiktiem apbedītājiem. Ētikas jautājumi pārkāpti," norādīja Ābrama.

Lielākā apbedītāju problēma – cenrāžu trūkums

KP pie visaptverošām pārbaudēm sola atgriezties pēc pāris gadiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC)  apgalvo, ka apbedīšanas nozare arī šogad bijusi centra prioritāšu sarakstā. Kā stāsta centra pārstāve Sanita Gertmane, Patērētāju interešu aizstāvības asociācija gada nogalē veikusi pētījumu, dodoties pie 81 apbedīšanas firmas.

"Lielākajā daļā - 77 gadījumos - nebija pieejami cenrāži, kas, mūsuprāt, no patērētāja viedokļa arī ir lielākā problēma. Ka cilvēks, bieži vien atnāk uz apbedīšanas pakalpojumu biroju, viņam no kaut kādiem subjektīviem faktoriem tiek izstrādāta tāme, ja vispār tāda ir. Bieži vien vispār nekādas tāmes nav, vienkārši tiek pateikts cipars," stāstīja Gertmane, norādot – mēdz būt arī tā, ka cenā vēlāk tiek iekļautas papildu lietas, par ko vēl ir jāpiemaksā.

PTAC pārstāve atzina, ka centrs patlaban veic pārbaudes, kas turpināsies līdz septembrim.

Līdz šim patērētāju tiesību sargi arvien atklājuši birojus, kur bēru pakalpojumu cenrāži nav izlikti un netiek izsniegti čeki.

Sāktas arī septiņas administratīvā pārkāpuma lietas, tomēr tik daudz pārkāpumu kā pērn centrs vairs neatklājot.

Apbedīšanas birojā tikai viens darbinieks – kapracis?

Pārbaudēs pastiprināti devies arī VID, kas pērnvasar vēstīja – vairāk nekā puse no 260 apbedītājiem darbojas ēnu ekonomikā, bet nodokļos valsts budžetā nonāk tikai 1,5 miljoni eiro. 

VID dati par apbedīšanas jomu:

  • 2015. gadā bija reģistrēti 260 nodokļu maksātāji, to skaitā 182 juridiskās personas un 78 fiziskās personas, kuru darbības veids bija apbedīšanas pakalpojumu sniegšana;
  • 2016. gadā reģistrēti 259 nodokļu maksātāji, to vidū 183 juridiskās personas un 76 fiziskās personas;
  • 21 fiziskajai personai nosūtīti brīdinājumi par gada ienākumu deklarācijas/mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijas neiesniegšanu. Vienai piemērots sods par deklarācijas nesniegšanu 500 eiro apmērā;
  • Gada laikā divas firmas atteikušās no apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas, bet 16 uzņēmēji anulējuši apbedīšanu kā darbības veidu, apturējuši saimniecisko darbību vai likvidējuši firmas
  • Par 12 juridiskajām personām VID ziņojis Uzņēmumu reģistram par neatbilstoši uzskaitītām amatpersonām;
  • 19% jeb 49 šīs jomas nodokļu maksātājiem veikts datu ticamības novērtējums, kura laikā izvērtēta iesniegtajās nodokļu un informatīvajās deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība VID rīcībā esošajai informācijai;
  • No pārbaudītajiem nodokļu maksātājiem 55% jeb 27 uzņēmēju informācija vērtējama kā ticama, bet 45% jeb 22 apbedītāju informācija vērtējama kā neticama. Pamatā tiek konstatēts, ka ar norādīto darba ņēmēju skaitu nevar nodrošināt saimniecisko darbību;
  • Nodokļu kontroles pasākumi liecina, ka veiktajās 4 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi: netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām; ir darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi; neatbilstības darba laika uzskaitē; nav nodrošināta saimnieciskās darbības izsekojamība.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Jaunākās ziņas liecina, ka daļa uzņēmēju nozari pametuši, pārdesmit firmām nosūtīti brīdinājumi, ka tās neatskaitās dienestam. Savukārt pēc nodokļu auditiem vienam komersantam piemērots 500 eiro sods, bet kādam citam likts nodokļos samaksāt papildu 6100 eiro.

Ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Datu ticamības daļas vadītāja Evita Paplavska skaidro, ka pārbaudēs secināts – 45% no apbedītājiem VID iesniedz ziņas, kam nevar ticēt. Piemēram, firma norāda, ka tai ir viens darbinieks. Aptaujā izrādās, ka vairāki.

"Viņiem ir vēl gravieri, tapsētāji un floristi, kas, pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas, nemaz nav deklarēti.

Aizdomas rada arī tas, ka alga tiek maksāta skaidrā naudā. Viens kapracis būtībā nevar nodrošināt šo pakalpojumu (..)," teica Paplavska.

Lielākajai daļa ļauts laboties un iesniegt patiesu informāciju par strādājošo skaitu, bet vairākos apbedīšanas birojos būs padziļinātas pārbaudes.

Nodokļos no apbedītājiem iekasē arvien vairāk

VID arī secina, ka ķeršanās pie bēru biznesa pārbaudēm nākusi par labu budžetam. Pērn nodokļos iekasēts par 23% jeb 334 000 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt šā gada dati rāda, ka situācija uzlabojas vēl vairāk, jo nodokļos samaksāts par 16% vairāk nekā pērn.

Tāpat ieņēmumu dienests vērsis Labklājības ministrijas uzmanību grozīt normatīvos aktus, lai par saimnieciskās darbības veicējiem liktu kļūt tiem, kas izvēlējušies nodarboties ar miršanas pabalstu saņemšanu.

Izrādās, ir cilvēki, kas radinieku vietā trīs un vairāk reižu gadā saņem pabalstu mirušo apglabāšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt