Brīdī, kad pirms dažiem gadiem Lietuva izšķīrās par saviem līdzekļiem būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli, šo ideju asi kritizēja. Argumenti bija dažādi – termināļa izmaksas ir augstas, turklāt tā atmaksāšanās, ņemot vērā salīdzinoši nelielo gāzes patēriņu, būtu apšaubāma.
Kopš gada sākuma “Klaipēdas naftas” nomātais kuģis “Independence” pārkrāvis jau piecas kravas ar sašķidrināto dabas gāzi, to novadot Lietuvas dabasgāzes apgādes sistēmā. Lai gan šis daudzums nesasniedz pat 20% no kopējās kuģa jaudas, uzņēmuma pārstāvji norāda – netiešie ieguvumi bijuši krietni lielāki par izmaksām.
Vēl pirms termināļa izveides Lietuvas enerģētikas ministrija uzsvēra – tā būs svira, lai tiktu pie atlaidēm no “Gazprom”.
“Lai terminālis atmaksātos, mums vajadzēja piecu līdz septiņu procentu gāzes cenu atlaidi. Tagad mēs no “Gazprom” saņēmām 23% atlaidi. Tas nozīmē, ka terminālis ir atmaksājies vairākkārt,” sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masiulis.
“No visaugstākās gāzes cenas Eiropā mums pēc termināļa izveides izdevies panākt pašu zemāko gāzes cenu,” uzsvēra Masiulis.
Tiesa, par labumiem nākas arī maksāt. Vidēji pieci līdz septiņi procenti no katra Lietuvas gāzes patērētāja rēķina tiek atvēlēti termināļa izveides investīcijām.
“Atšķirībā no pasaules prakses Lietuvā termināļa ekspluatācijas izmaksas tiek iekļautas kopējās gāzes sistēmas izmaksās. Tas nozīmē, ka mēs neesam atkarīgi no pārkraušanas apjomiem. Gāzes tirgotājiem tas dod brīvas izvēles iespējas – pirkt cauruļvadu vai sašķidrināto dabas gāzi,” skaidroja “Klaipēdas naftas” valdes priekšsēdētājs Mants Bartuška.
Investīcijas termināļa izveidē nav bijušas vienīgās. Jau šā gada beigās sāks darbu jaunais Klaipēdas - Kiemenai cauruļvads, kurš dos iespēju sūknēt gāzi arī uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.
“Šis cauruļvads spēlē lielu lomu ne tikai Lietuvā, bet arī visā Baltijas reģionā. Tas ļaus pilnā mērā izmantot tās iespējas, ko sniedz Klaipēdas gāzes terminālis,” uzsver “Amber Grid” tehniskais direktors Andriuss Daģis.
“Šobrīd esošais cauruļvadu tīkls ļauj izmantot tikai 40% no termināļa jaudas. Pēc tā pabeigšanas Baltijas patērētāji varēs dažādot gāzes piegādes, kā arī paaugstināt kopējo gāzes apgādes tīkla drošību un kapacitāti,” saka Daģis.
Nesen soli pretim krietni atvērtākam tirgum spērusi arī Latvija – Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis jaunos gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras noteikumus, kas infrastruktūrai dod piekļuvi trešajām pusēm. Pēc būtības tas paredz iespēju Latvijas lielajiem patērētājiem, rezervējot gāzes pārvades un uzglabāšanas jaudas, pirkt gāzi ārpus valsts robežām, apejot esošo monopolstāvokli.
“Lietuvas puse mums aktīvi izsaka piedāvājumus – pagaidām nesaistošus, bet tās indikācijas ir tādas, ka tā cena būs konkurētspējīga, bet to noteiks tas brīdis, kad šīs cenas tiks piefiksētas,” saka “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis.
Pēc Kuņicka teiktā, “Latvenergo” jau drīzumā varētu veikt sašķidrinātās dabasgāzes testa pirkumu. Cik plaša būs sadarbība, to izšķirs cena.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 15. septembrī, nolēma grozīt Enerģētikas likumu un atvērt gāzes tirgu, kas paredz uzņēmuma "Latvijas gāze" sadalīšanu.
Enerģētikas likuma grozījumu mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta, tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties. Tādējādi tiks attīstīta konkurence dabasgāzes iekšējā tirgū.
