Kopš pagājušās vasaras darbu pārtraukuši vairāk nekā tūkstoš taksometru vadītāju. Autotransporta direkcijā uzskata, ka tam ir trīs iemesli: jaunas prasības no Valsts ieņēmumu dienesta puses, latviešu valodas zināšanu trūkums un Covid-19 pandēmija.
Valodas zināšanu pierādīšana
Prasība zināt valsts valodu vidējā jeb B1 līmenī visiem pasažieru pārvadātājiem ir jau kopš 2018. gada. Taču iepriekš pietika, ka zināšanas apliecina darba devējs vai, reģistrējoties kā pārvadātājam, tiek ielikts ķeksītis pie jautājuma par valodas zināšanām. Kopš pērnā gada augusta šoferiem latviešu valodas zināšanas jāpierāda.
“Reāli dabā situācija veidojās tāda, ka mums uzreiz parādījās sūdzības gan no pasažieriem, gan no citiem konkurentiem taksometru nozarē, ka ir cilvēki, kas vispār nesaprot latviešu valodu. Nedz spēj runāt, nedz saprast, ko viņiem jautā. Taksometru nozarē mums ir bijuši gadījumi, kad mēs esam 30 izslēguši par neatbilstošām valodas prasmēm. Un vidēji 10 šobrīd tiek mēnesī atteikti reģistrēt,” pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Tāpēc vadītājiem tagad jākārto latviešu valodas pārbaudes eksāmens. Kā alternatīva ir kāds izglītības iestādes apliecinājums, kurā vismaz kāds no priekšmetiem ir apgūts valsts valodā. Ja šāds apliecinājums nozaudēts vai nav atrodams skolu arhīvos, tad klātienē Autotransporta direkcijā jāraksta iesniegums, kurš pats kalpo par apliecinājumu, ka ir pietiekošas latviešu valodas zināšanas.
Valsts izglītības satura centrā (VISC) vērtē, ka prasība nav par augstu un eksāmena jautājumi nav pārlieku sarežģīti. “Ir jāatbild uz jautājumiem, piemēram, kāds ir vaļasprieks, kāpēc izvēlas šādu vaļasprieku un ne citu, uz kurieni gribētu ceļot un kāpēc. Pamatā jautājumi ir ar īsu pamatojumu un arī ar salīdzinājumu. [..] Viņiem tomēr ir tas B1 vajadzīgs. Jo tas ir tas līmenis, kad viņš spēj patstāvīgi kaut ko veikt. Patstāvīgi uzdot jautājumu pasažieriem, piemēram, uz kurieni braukt un tā tālāk,” skaidroja VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva.
Automātiska atskaite VID
Tomēr Autotransporta direkcijā uzskata, ka galvenais, kāpēc trūkst vadītāju, ir jaunās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības. Pirms 1. jūlija dati par braucieniem VID bija jāsniedz reizi mēnesī, tagad tas notiek automātiski, noslēdzoties katram braucienam, ja pakalpojums saņemts ar lietotnes starpniecību.
Iepriekšējā sistēma, iespējams, ļāvusi vadītājiem nemaksāt daļu no nodokļiem.
“Saņemot šāda veida informāciju reizi mēnesī, mēs konstatējām, ka informācija, kas saņemta no tīmekļu vietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzējiem, nesakrita ar informāciju, ko iesniedza taksometra pārvadātāju uzņēmums savās atskaitēs,” pastāstīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.
Arī pandēmijas ietekme
Pasažieru pārvadātājs “Bolt” atzīst, ka vadītāju trūkst, taksometrs jāgaida ilgāk un brauciena cena ir palielinājusies, taču VID neesot iemesls izmaiņām. Daļa vadītāju ziemā pārgājuši uz darbu ēdienu piegādē, jo tur pieprasījums bija lielāks.
Tagad esot kļuvis arī neizdevīgāk strādāt nepilnu laiku, un tieši taksometra pakalpojumi lielākoties ir nepieciešami vien atsevišķās dienas daļās un nedēļas nogalēs.
“Dažas no šīm prasībām, ir jāsaka, diezgan arhaiskas palikušas. Piemēram, sociālā nodokļa priekšapmaksa, kas ir 130 eiro katru mēnesi vadītājam jāsamaksā, lai saņemtu automašīnas licenci. Tas ir liels slogs,” norādīja Kārlis Ķezberis, “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā.
Šovasar braucienu cenas, visticamāk, saglabāsies augstākas nekā iepriekš, taču ilgtermiņā tās izlīdzināšoties un starpība būšot mazāka, aplēsts Autotransporta direkcijā.
