Finanšu institūcijas “Altum” dati liecina, ka vairāk nekā puse no ģimenēm, kas šogad ņēmušas kredītu mājokļa iegādei, saņēmušas subsīdiju „Balsts” un izmantojušas arī “Altum” mājokļu garantiju programmu. Kā uzsvēra “Altum” Privātpersonu garantiju daļas vadītājs Andris Veismanis, abi valsts atbalsta veidi palīdz ģimenēm tikt pie sava mājokļa un veicina finansējuma ieplūšanu ekonomikā un mājokļu kredītu pieejamību kopumā.
„Balsts” subsīdija ir vienreizējs dāvinājums daudzbērnu ģimenēm, kurās aug divi bērni un tiek gaidīts trešais, lai pilnībā vai daļēji segtu bankas pirmo iemaksu. Subsīdijas apjoms ir atkarīgs no bērnu skaita. Uz subsīdijas saņemšanu var pretendēt viens no bērna vecākiem, un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka subsīdiju var saņemt, ja izvēlētā nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 250 000 eiro un ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 17 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas. Tāpat saņēmējam jābūt nodokļu maksātājam Latvijā vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā un viņa īpašumā nav cits mājoklis.
Lielākais īpatsvars subsīdijas saņēmēju vidū ir trīs bērnu ģimenes, kas dzīvo Pierīgā un Rīgā. Reģionos aktivitāte ir daudz mazāka.
Veismanis norādīja: „Aptuveni katra trešā subsīdija piešķirta ģimenēm reģionos, tai skaitā 11% – Kurzemē, 10% – Zemgalē, 9% – Vidzemē, savukārt 3% – daudzbērnu ģimenēm Latgalē. Lielākā daļa jeb 66% subsīdiju saņēmušo ģimeņu iegādājušās mājokļus Rīgā vai Pierīgā.”
Aizvadītā gada laikā subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei saņēmušas 500 daudzbērnu ģimenes.
Rēzeknietis Uldis Adijāns, kura ģimenē aug trīs bērni, atzina, ka Rēzeknē un tās apkārtnē iegādāties māju nav viegli jau tāpēc vien, ka piedāvājums ir pavisam neliels un arī cenas daudzmaz labam mājoklim ir augstas. Tāpēc pieejamais valsts atbalsts bijis tieši laikā.
„Tā kā mums ir daudzbērnu ģimene, jau pirms kāda laika bijām nolēmuši iegādāties lielāku nekustamo īpašumu, un tika jau noskatīta māja. Uzzinājām par valsts atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm un to izmantojām. Protams, šāds atbalsts ir noderīgs daudzām jaunajām ģimenēm,” sacīja Adijāns.
No 500 ģimenēm, kas saņēmušas atbalstu, vien 3% ir no Latgales. Arī “Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais atzīmēja, ka reģionos, it īpaši Latgalē, kredītu mājokļa iegādei klienti ņem daudz retāk nekā Rīgā vai Pierīgā.
„Viss šajos apstākļos ir atkarīgs no pieprasījuma. Mēs redzam, ka tur nav pieprasījuma, un arī klientiem, lai saņemtu kredītu, ir jāizpilda virkne nosacījumu, un viens no tiem ir ienākumu aspekts. Ja reģionos ir grūtāk atrast darbu, klienti vienkārši meklē to vietu, kur ir darbs.
Viens no rādītājiem, kāpēc klienti Latgalē mazāk piesakās kredītiem mājokļa iegādei, ir iedzīvotāju skaits un ienākumu līmenis.
Tur varētu būt zemāks ienākumu līmenis, kas arī liedz šo kredītu saņemt, sakrāt pirmajai iemaksai, pat neskatoties uz lielo atbalstu no valsts puses. Tik un tā ienākumu līmenis nav pietiekošs, lai pilnvērtīgi sagatavotos šim kredītam un uzņemtos saistības,” skaidroja Sausais.
Arī nākamgad valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi 3,6 miljonu eiro lielu finansējumu, lai atbalstītu daudzbērnu ģimeņu plānus iegādāties jaunu mājokli.
