Mēnesi iepriekš – janvārī – gada inflācija Latvijā bija 21,5%.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (6,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,8 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 25,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+39,4%), konditorejas izstrādājumiem (+24,5%), miltiem un citiem graudaugiem (+28,1%), makaronu izstrādājumiem (+25,1%), rīsiem (+17,8%), brokastu pārslām (+20,2%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,8%), mājputnu gaļai (+29%), cūkgaļai (+24,3%), gaļas izstrādājumiem (+20,8%), liellopu gaļai (+28,1%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+24,4%), piena produkti (+23,3%), olas (+39,9%), piens (+20,9%), un jogurts (+16%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+24,6%), kafijai (+32,8%), svaigiem augļiem (+18,1%), cukuram (+79,6%), šokolādei (+22,9%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+29,7%), saldējumam (+22,7%), augu eļļai (+33,2%), augļu un dārzeņu sulām (+20,7%), mērcēm un garšvielu piedevām (+38,9%), sviestam (+17,4%), atspirdzinošiem dzērieniem (+23,2%), saldētām zivīm (+36,7%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+20,7%), saldumi (+20,6%), sāls un garšvielas (+28,8%), žāvēti augļi un rieksti (+23,5%), ievārījums un medus (+14,5%), tēja (+18,8%), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+21,8%), margarīns (+27,8%), čipsi (+35,5%), olīveļļa (+16,2%), svaigas vai atdzesētas zivis (+12,4%) un žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+20,3%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,8%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 46,6%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+66,4%), elektroenerģijai (+90,2%), cietajam kurināmajam (+70,4%) un dabasgāzei (+79,5%). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī atkritumu savākšana. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,1%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 9,7%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 12%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 18,3%, benzīns – par 4,7%, bet auto gāze – par 4,9%. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 11,5%. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī personālajiem datoriem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,2%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 16,4%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 19% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,7%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,2%, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, pirmsskolas izglītībai, apaviem, mājokļa mēbelēm.
KONTEKSTS:
2022. gadā ievērojami sāka kāpt inflācija. Pērnā gada jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%.
Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%.
2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Decembra inflācijas rādītājos starp Eiropas valstīm Latvija bija pārliecinoši pirmā.
Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.
