Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija ( -7,2 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,6 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 5,6 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 5,6 %.
Gan apģērbiem, gan apaviem vidējais cenu līmenis pieauga par 3,7 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 3,9 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Savukārt lētāka bija dabasgāze.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai un ziediem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 4,5 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 5,1 %. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 4,3 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī telekomunikāciju pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,2 %
Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 0,2 %. Precēm cenas pieauga par 0,1 %, bet pakalpojumiem par 0,4 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-8,9 %).
Cenas samazinājās olām ( 2,4 %), augu eļļai (-2,9 %), makaronu izstrādājumi (-2,5 %), jogurtam (-1,0 %). Savukārt dārgāka bija kafija (+2,9 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,0 %), konditorejas izstrādājumi (+1,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+8,4 %), siers un biezpiens (+1,2 %), tēja (+3,9 %), olīveļļa (+5,9 %), cūkgaļa (+0,8 %), un maize (+0,4 %).
Mēneša laikā apģērbiem vidējais cenu līmenis pieauga par 3,3 %, savukārt apaviem – samazinājās par 3,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,7 %, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifa pieaugums par 6,4 %. Palielinājās mājokļa īres maksa, kā arī sadārdzinājās cietais kurināmais.
Atpūtas un kultūras grupā cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem (+11,0 %). Savukārt lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem, kancelejas preces un zīmēšanas piederumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, pasažieru pārvadājumiem pa jūru.
Kā inflāciju Latvijā vērtē ekonomisti
"Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.
"Ja mēs paskatāmies par šiem faktoriem, tad siltumenerģijas cena Rīgā augustā pieauga par gandrīz 17%. Līdz ar to tas kopējo Latvijas inflāciju gandrīz par 0,2% palielināja. Tam ir diezgan liela ietekme. Tāpat mēs redzam, ka diezgan būtiski ietekmē nodokļu izmaiņas, akcīzes likmju pieaugums tabakai un alkoholam. Līdz ar to alkoholisko dzērienu cenas augustā ir pieaugušas par vairāk nekā 5%.
Mēs vēl neredzam akcīzes likmes samazinājuma ietekmi, ka tas būtu samazinājis cenas stiprajam alkoholam augustā. Cenas ir palikušas nemainīgas. Nu, tas varbūt nedaudz negaidīti. Visticamāk, joprojām tiek tirgoti iepriekšējie krājumi.
Ja skatāmies globāli, tad kopš pērnā gada nogales pārtikas cenas pasaulē augušas par vairāk nekā 5%. To mēs arī redzam Latvijā. Mums vislielākais pieaugum ir dārzeņos - gandrīz 29%. Tas ir ļoti liels pieaugums, bet līdzīgs vērojams gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan citviet Austrumeiropā," stāstīja Āboliņš.
Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare prognozēja, ka turpmākajos mēnešos gada cenu pieauguma temps, visticamāk, piebremzēsies, gada inflācijai noturoties tuvu 3%.
