Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Dārgāki dārzeņi un makaroni
Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%.
Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem dārzeņiem, augļiem, makaronu izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem un cukuram. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, kefīrs, konditorejas izstrādājumi.
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,9%, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 5,1%.
Gada laikā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 4%. Lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, savukārt dārgāka – mājokļa īres maksa, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Veselības aprūpes vidējais cenu līmenis palielinājās par 3%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem. Sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi.
Transporta grupā cenu līmenis samazinājās vidēji par 5,8%, ko būtiski ietekmēja cenu kritums degvielai par 15,7%. Salīdzinot ar 2015.gada martu, lētāki bija pasažieru gaisa transporta pakalpojumi, savukārt dārgāka bija transportlīdzekļu apkope un remonts.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, pieauga par 2%. Kafejnīcās un restorānos līdzīgi kā ēdnīcās cenas palielinājās par 2,2%. Viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 4,2%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija interneta piekļuves pakalpojumiem, mazgāšanas līdzekļiem un sadzīves ķīmijas precēm.
Mēneša laikā cenas pieaug par 0,7%
2016.gada martā, salīdzinot ar šā gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%. Precēm cenas palielinājās par 0,8%, pakalpojumiem – par 0,6%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, atpūtai un kultūrai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām pārtikas grupā bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem par 6,5%, cenām palielinoties galvenokārt tomātiem, saldajiem pipariem, gurķiem un svaigiem kāpostiem.
Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija maltā kafija. Cenas palielinājās saldumiem, maizei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, augļu un dārzeņu sulām, olām un šokolādei. Savukārt gaļai un gaļas izstrādājumiem, augļiem un konditorejas izstrādājumiem cenas samazinājās.
Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,5%, apaviem – par 10,5%.
Siltumenerģijai vidējais cenu līmenis samazinājies par 2,4%. Lētāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis palielinājās īres maksai un materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam.
Transporta grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem. Degvielai mēneša laikā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Dārgāki bija arī pasažieru jūras transporta pakalpojumi, savukārt lētākas bija automašīnu rezerves daļas un piederumi.
Stājoties spēkā jaunām akcīzes nodokļa likmēm no 2016. gada 1.marta, būtiskākais cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Pārējās patēriņa grupās cenas pieauga kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, dārza precēm un ziediem, īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm. Lētāka bija mājdzīvnieku barība.
Jau vēstīts, ka gada deflācija februārī bija 0,5%, bet janvārī un decembrī - 0,3%. Savukārt pērn novembrī cenas bija tādas pašas kā šajā mēnesī gadu iepriekš.
Tāpat vēstīts, ka tautsaimniecības izaugsme bremzējas. Tāpēc sā gada inflācija Latvijā, visticamāk, nebūs 2%, kā tas paredzēts šā gada valsts budžetā, bet gan zemāka – tuva nullei, iepriekš norādīja Latvijas Bankā.
