Gada beigās uzņēmējiem būs pieejamas atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un digitālai transformācijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Komisija publiskojusi ziņojumu par Eiropā paveikto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā, un jau 12. jūlijā tiks prezentēta jaunā Eiropas inovāciju programma. Līdz gada beigām uzņēmējiem Latvijā būs pieejamas divas atbalsta programmas – 45 miljoni paredzēti uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai un 25 miljoni – jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centros.

Gada beigās uzņēmējiem būs pieejamas divas programmas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un digitālai transformācijai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ziņojumu par sasniegto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā Eiropas Komisija gatavo reizi divos gados un šogad tas tika publiskots jau ceturto reizi.

„Pasaules mērogā Eiropas Savienība joprojām ir viens no šiem vadošajiem spēkiem gan zinātnes, ražošanas, gan tehnoloģiju jomā. Ir runāts par tām jomām, kur Eiropa ir līdere, piemēram, klimata jomā. Tāpat ir ievērojami ieguldījumi bio ekonomikā, veselības jomā, jo īpaši saistībā, protams, ar Covid-19 pandēmiju un pēc tās. Bet vienlaikus ir arī apzinātas tās jomas, kur šīs investīcijas pētniecībā, inovācijās varētu būtu vairāk, un mēs skatāmies arī par šīm Eiropas prioritātēm, zaļo digitālo pāreju, izaicinājumiem, kas ir saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā un, protams, tas rada nepieciešamību pēc vēl lielākām investīcijām tieši zinātnē, pētniecībā, inovācijās, lai varētu virkni šīs reformas ieviest pat ātrāk, nekā tas bija iecerēts iepriekš,” par galvenajiem secinājumiem šī gada ziņojumā stāsta Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.

Ziņojums par Eiropā paveikto zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā būs pamats jaunai Eiropas inovāciju programmai, kas tiks prezentēta jau rīt, 12. jūlijā. Bet

Latvijas uzņēmējiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna jau šī gada nogalē būs pieejamas divas programmas – 25 miljoni eiro caur astoņiem kompetences centriem tiks piešķirti pētniecības projektiem un 45 miljoni eiro paredzēti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

„Būs iespējams komersantiem saņemt aizdevumus ar kapitāla atlaidi dažādu digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas veicināšanas pasākumiem, piemēram, jaunu iekārtu iegāde, lai varētu nodrošināt un veicināt inovāciju procesu un uzņēmums varēs līdz septiņiem miljoniem, maksimālais, dabūt aizdevumu, un šī kapitāla atlaide ir līdz 30%, maksimāli viens miljons. Otra programma mums ir atbalsta instruments inovāciju klastera attīstībai, kas tiks virzīts caur kompetences centriem, jo, mainoties pārejas periodiem, ir ilgs posms pa vidu, un komersanti, arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas varētu turpināt pētniecības projektu īstenošanu, attīstot jaunus produktus, pakalpojumus vai tehnoloģijas. Viens uzņēmums varēs saņemt maksimāli 25% no vienam kompetences centram pieejamā finansējuma, tas ir apmēram viens miljons,” stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktora vietniece Anita Zimele.

Jaunuzņēmumu asociācijas valdes locekle Liene Briede vērtē, ka jaunās atbalsta programmas no Atveseļošanas un noturības mehānisma nebūs piemērotas jaunuzņēmumiem, kas ir strauji augoši, bet salīdzinoši mazi uzņēmumi, tomēr viņa ir pārliecināta, ka jaunuzņēmumi, kas izstrādā dažādus inovatīvus risinājumus un produktus, varētu būt pakalpojumu sniedzēji uzņēmumiem, kas piedalīsies klastera programmā.

„Klastera gadījumā tas būtu dažādu komercializācijas pakalpojumu veikšana, jo tas ir, manuprāt, tāds vislielākais Latvijas izaicinājums – tas, ko mēs izgudrojam zinātnes pusē, kā to veiksmīgāk novest līdz tirgum un kā notiek šī te komercializācija. Otrs, mums noteikti vajadzētu atbalsta instrumentu, kas tuvina jau nostabilizējušos industrijas spēlētājus ar jaunuzņēmumiem, kas tad arī radītu kaut kādu kopīgu resursu pieejamību, samazinot arī jaunuzņēmumu slogu. Un, protams, tie visi atbalsta instrumenti, kas jau ir šobrīd – gan inkubatori vai ārējo tirgu apgūšanas programmas, kas it kā ir apsveicami un vēlami, bet tajos visos būtu vēlams samazināt birokrātisko slogu.

Gribētos redzēt nākamajā plānošanas periodā daudz pārdomātākus instrumentus, kas tiešām ir balstīti uz vajadzībām,

un, manuprāt, to var diezgan viegli izdarīt, komunicējot ar ekosistēmu, tajā skaitā ar jaunuzņēmumiem, kā arī izvērtējot iepriekšējā perioda rezultātus. Un es domāju, ka, balstoties uz šo, varētu arī pieņemt daudz pārdomātākus lēmumus,” skaidro Liene Briede.

Ekonomikas ministrijas pārstāve stāsta, ka nākamā gada sākumā uzņēmējiem būs pieejamas vēl divas programmas – atbalsta programma digitalizācijai, konkrētāk – programmatūras un mazo iekārtu iegādei pētniecībai un inovāciju klasteru programma, kas palīdzēs īstenot pētniecības projektus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti