Šampaņas vīndari gadu desmitiem ir smagi strādājuši pie tā, lai viņu radīto produktu īpaši aizsargātu. Pateicoties viņu uzstājībai, 120 pasaules valstīs ar likumu ir noteikts, ka par šampanieti drīkst saukt tikai Šampaņā radīto dzirkstošo vīnu.
Līdzīgs princips attiecas arī uz konjaku, par ko Francijā uzskata tikai Šarantas departamentā, Konjakas pilsētas apkaimē ražoto dzērienu, bet citu līdzīgu dzērienu ražotājiem nākas iztikt ar apzīmējumu “brendijs”.
Krievu šampanietis un franču dzirkstošais vīns
Taču tagad Krievija pieņēmusi likumu, kas šo principu apgriež ar kājām gaisā: Krievijā par šampanieti drīkstēs dēvēt tikai vietējā ražojuma dzērienus, savukārt no Francijas ievestā dzira būs jāsauc par “dzirkstošo vīnu”.
Krievija pēdējos gados ir nostiprinājusi likumus, kas aizsargā vietējās izcelsmes produktus. Tagad pienākusi kārta arī pašmājās ražotajiem dzirkstošajiem vīniem, kurus Krievijas iedzīvotāji atkorķē nozīmīgos svētkos, piemēram, Jaungada naktī.
Franču ražotāji gan drīkstēs izmantot nosaukumu “Champagne” uz galvenās etiķetes, bet uz otras, mazākas etiķetes pudeles aizmugurē viņiem kirilicā būs jānorāda, ka tas ir “dzirkstošais vīns”.
Francijas uzņēmums “Moët Hennessy”, kas ir daļa no luksusa preču koncerna “LVMH”, sākotnēji pieļāva iespēju, ka nāksies apturēt šampanieša eksportu uz Krieviju. “Moët Hennessy” pārstāv tādus zīmolus kā “Moët&Chandon”, “Veuve Cliquot” un “Dom Perignon”.
Taču vēlāk “Moët Hennessy” paziņoja, ka jau drīzumā atsāks šampanieša eksportu uz Krieviju; uzņēmums piekritis uz aizmugurējās etiķetes rakstīt “dzirkstošais vīns”. Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka uzņēmums vienmēr centies izpildīt vietējo likumu prasības.
Pazemojoša piekāpšanās
Francijā daudzi bija neizpratnē par šādu pazemojošu piekāpšanos. Daži pauda viedokli, ka tas saistīts ar biznesa interesēm, jo franču šampanietis ir Krievijas bagātnieku iecienīts dzēriens. Taču statistika rāda, ka Krievijas daļa franču šampanieša noieta tirgū ir salīdzinoši neliela.
Kopējais franču šampanieša eksporta apjoms tiek lēsts uz vairāk nekā 230 miljoniem pudeļu gadā jeb 2,5 miljardiem eiro, lielākais noieta tirgus ir ASV un Lielbritānija.
Krievija gadā importē ap 50 miljonus litru dzirkstošā vīna, no šī apjoma 13% ir franču šampanietis, bet “Moët Hennessy” daļa esot tikai ap 2%. Pēc ekspertu domām, runa ir par pārdesmit miljoniem eiro. Kā liecina žurnāla "Forbes" miljardieru saraksts, "LVMH" īpašnieks Bernārs Arno ir otrais bagātākais cilvēks pasaulē, viņa un ģimenes bagātība tiek lēsta uz 188 miljardiem dolāru.
Buržuju dzēriens proletariātam
Franču šampanieti dzerot salīdzinoši neliela daļa Krievijas iedzīvotāju, jo vairums lieto daudz lētāko “Sovetskoje šampanskoje” un tamlīdzīgus dzērienus. Padomju laikā komunistu režīms attīstīja dzirkstošo vīnu ražošanu, lai arī proletariāts varētu atļauties baudīt “ buržuju dzērienu”.
1952. gadā šampanieša ražošana tika uzsākta arī Rīgā, un uzņēmumam “Latvijas balzams” ir izdevies saglabāt zīmolu “Rīgas šampanietis”, lai gan citās Eiropas Savienības valstīs ražotāji bijuši spiesti atteikties no vārda “šampanietis” izmantošanas.
Juristiem izdevās pārliecināt atbildīgās iestādes, ka Latvijā vārds “šampanietis” kļuvis par sugas vārdu, ar ko tiek apzīmēts jebkurš dzirkstošais vīns, tādēļ tas netiek saistīts tikai ar īsto, Šampaņas reģionā ražoto šampanieti.
EK pēc Latvijas iestāšanās ES izņēmuma kārtā atļāva izmantot “Rīgas šampanieša” zīmolu tikai Latvijas tirgū un tikai “Latvijas balzama” ražotajiem dzirkstošajiem vīniem. Visos pārējos pasaules tirgos šo dzērienu tirgo ar zīmolu “Riga Sparkling Wine”.
Citām valstīm nav veicies tik labi, piemēram, Armēnija ir piekritusi ar laiku atteikties no apzīmējuma “armēņu konjaks” izmantošanas; Erevānā ražoto dzērienu, visticamāk, nāksies pārdēvēt par “armēņu brendiju”.
Eiropas Komisijas pārstāve Miriana Garsija Ferrera pirmdien brīdināja, ka jaunais Krievijas likums ietekmēs vīna eksportu uz Krieviju.
“Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizsargātu savu ražotāju tiesības, un spersim nepieciešamos atbildes soļus, ja šis likums stāsies spēkā,” sacīja EK pārstāve.
Uz žurnālista jautājumu, vai ES varētu aizliegt, piemēram, Krievijas degvīna importu, Ferrera atbildēja, ka vēl ir pārragri runāt kādiem konkrētiem atbildes pasākumiem.
Putina privātās intereses
Francijas prese spriež, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins parūpējies par attiecīgā likuma pieņemšanu, lai veicinātu dzirkstošā vīna ražošanu Krimā, kas šobrīd atrodas Krievijas kontrolē.
Pašlaik ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs savās izmeklēšanās atklājis, ka Putinam un viņa līdzgaitniekiem ir arī privāta interese par vīna biznesu, kurā ieguldīti ievērojami līdzekļi.
Fraču izdevums “Le Monde” pieļāvis, ka Putins parakstīja likumu, lai izpalīdzētu savam tuvam draugam miljardierim Jurijam Kovaļčukam, kuram pieder vairākas vīna darītavas Krievijas okupētajā Krimas pussalā.
Kā laikrakstam “Le Parisien” atzinis Žans de Glinastī, bijušais Francijas vēstnieks Maskavā, nav īpaša pamata satraukumam, ka Krievijas iedzīvotāji tagad novērsīsies no franču šampanieša.
“Visi krievi zina, ka īsto šampanieti ražo Francijā. Bet lielākā daļa dzer “Sovetskoje šampanskoje”, padomju šampanieti, ko franči diez vai uzskatītu par labu mantu.”
