Premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka "mēs dzirdam lauksaimnieku sāpes". Daudzi lauksaimnieki ir pauduši, ka atrodas uz bankrota sliekšņa saistībā ar cenu kritumu un konkurences pieaugumu.
"Esam redzējuši bailes par nākotni, bet arī vēlmi darīt darbu, kas ir kas vairāk par darbu: būt lauksaimniekam nozīmē daudz ziedot un sniegt savu ieguldījumu unikālajā darbā - paēdināt Francijas iedzīvotājus," Valss teica žurnālistiem.
Viņš informēja, ka valdība samazinās nodokļus par apmēram 100 miljoniem eiro un piešķirs vēl 500 miljonus eiro, lai sniegtu lauksaimniekiem vairāk laika dažādu parādu un nodokļu nomaksai.
Turklāt Francijas valsts investīciju banka sniegs garantijas aizdevumiem lauksaimniekiem naudas plūsmas krīzes mazināšanai 500 miljonu eiro apmērā.
Pēdējās dienas lauksaimnieki Francijas pilsētās ir izmetuši mēslojumu, bloķējuši piekļuvi autoceļiem un kavējuši tūristu nonākšanu pie Senmišela kalna, kas ir viena no visvairāk apmeklētajām apskates vietām Francijā.
Fermeri trešdienas naktī ar apmēram 500 traktoriem bloķēja automaģistrāli A1, kas ir svarīga satiksmes artērija starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.
Pirms valdības plāna paziņošanas lauksaimnieku arodbiedrības FNSEA vadītājs Ksavjē Belēns sacīja, ka paredz protestu turpināšanos, un piebilda, ka tie trešdien var tikt paplašināti uz citiem reģioniem.
"Lauksaimnieki nepadosies tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņi cīnās par savām dzīvībām," teica liellopu audzētāju arodbiedrības vadītājs Žans Pjērs Flerī.
Cūkgaļas, liellopu gaļas un piena cenu kritumu ir veicinājusi ēšanas paradumu maiņa, jo Francijas patērētāji tagad lieto uzturā mazāk gaļas, kā arī ir konkurence ar ārvalstu ražotājiem.
Lauksaimnieki vaino zemo cenu uzturēšanā lielveikalus, izplatītājus un pārtikas apstrādes nozari.
Pagājušajā mēnesī pēc tikšanās ar lauksaimniekiem mazumtirgotāji un pārtikas nozares pārstāvji solīja paaugstināt piena un gaļas produktu cenas, tomēr lauksaimnieki norāda, ka līdz šim no cenu paaugstināšanas veikalos nekādu labumu nav guvuši.
Aptuveni 10% Francijas lauku saimniecību - apmēram 22 tūkstoši - ir uz bankrota robežas, un to parādu kopsumma ir viens miljards eiro, liecina FNSEA dati.
Lai gan lauksaimnieku aktivitātes pēdējo dienu laikā ir kļuvušas agresīvākas, saniknojums ir valdījis jau kopš mēneša sākuma, kopumā ap 12 tūkstošiem lauksaimnieku iesaistoties protesta akcijās visā valstī.
Lauksaimniecība veido vien divus procentus no Francijas iekšzemes kopprodukta, tomēr tā tieši vai netieši nodrošina gandrīz miljonu darbavietu un politiķi rūpīgi seko līdzi noskaņojumam sektorā.
Piena sektors ir cietis trīskāršu satricinājumu, ko rada Krievijas embargo saistībā ar Rietumu sankcijām par situāciju Ukrainā, pieprasījuma Ķīnā kritums un Eiropas Savienības noteikto piena kvotu beigšanas aprīlī. Jaunākie Lauksaimniecības ministrijas dati liecina, ka piena iepirkuma cena Francijā maijā bija 303 eiro par tūkstoš litriem, kas bija par 12% mazāk nekā pirms gada.
Arī gaļas ražotājus ir ietekmējis Krievijas embargo, kā arī spēcīgā konkurence no kaimiņvalstīm Spānijas, Vācijas un Nīderlandes.
Valss uzsvēra, ka "valdība nevar rīkoties vienatnē", tādēļ aicināja "ikvienu izpildīt savas saistības", tostarp mazumtirgotājus un pārtikas pārstrādātājus. Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands uzstāja, ka atbildība jāuzņemas arī patērētājiem, kam "pēc iespējas vairāk jāēd Francijā ražota pārtika".
