Francijas tiesas lēmums skar aptuveni 140 taksometru šoferus, kuri Lionā sniedz savus pakalpojumus caur pasaulē pazīstamo "Uber" lietotni. Tiesa lika atzīt šos šoferus par "Uber" platformas darbiniekiem, nevis pašnodarbinātajiem, un izmaksāt viņiem 20 miljonu eiro kompensāciju. Šoferu advokāts norādīja, ka Francijā tik liels sods tiek piespriests ļoti reti.
Kompānija "Uber" sola pārsūdzēt Francijas tiesas lēmumu un turpina uzstāt, ka šoferi ir pašnodarbinātie, jo var brīvi organizēt savu laiku un nav spiesti strādāt tikai pie "Uber".
Tomēr diskusijas par platformu darbinieku tiesību aizsardzību kļūst arvien aktuālākas.
Nesen Eiropas Parlamentā notikušajās debatēs Zaļo grupas deputāte no Nīderlandes Kima van Sparentaka apgalvoja, ka "Uber" pārstāvji joprojām mēģina "izskalot eiroparlamentāriešiem smadzenes" un tas nereti izdodas.
"Lūdzu, pārstājiet ticēt mītiem, ko "Uber" mēģina jums pārdot! Strādājošie var izmantot elastīgus darba apstākļus arī tad, ja viņi ir nodarbināti. Tie, kam ir grūti atrast darbu, ir pelnījuši īstu darbvietu ar visām tiesībām un pienācīgu algu, nevis tikt nodarbinātiem caur aplikāciju, kas izseko katram viņu solim, tostarp mūzikai, ko viņi klausās. Pašnodarbinātie joprojām varēs atrast klientus caur platformām. Viņi pat iegūs lielāku aizsardzību no pakļaušanas un no algoritmu iejaukšanās," sacīja van Sparentaka.
Debates Eiropas Parlamentā notika tādēļ, ka vasarā gaismā nāca skandāls ap to, kā "Uber" pārstāvji mēģināja pārdot lēmumu pieņēmējiem melus par sava biznesa pozitīvo ietekmi. Kompānijas pārstāvji ir atzinuši Starptautiskajam pētnieciskās žurnālistikas konsorcijam, ka pagātnē kļūdas ir pieļautas. Tomēr kopš 2017. gada, kad pie varas nāca jauna kompānijas vadība, uzņēmums esot pamatīgi mainījies.
Bet ir deputāti, kuri apgalvo, ka "Uber" joprojām mēģina izmantot savu ietekmi, lai nepieļautu jaunus noteikumus par platformu darbinieku sociālo aizsardzību.
Sociāldemokrāts no Maltas Alekss Adžūs-Saliba norādīja: "Ne visa lobēšana ir slikta, un ne visas platformas ir sliktas. Tomēr, ja tādai kompānijai kā "Uber" ir neierobežoti resursi, ko tā izvēlas izmantot, lai iztērētu miljoniem eiro, lai stratēģiski lobētu augsta līmeņa politiķus, lai gūtu tirgus priekšrocību, ignorējot savu šoferu darba apstākļus un labsajūtu… Vai arī tad, kad viņi strādā, lai bloķētu likumus, kas nodrošinātu minimālu aizsardzību viņu darbiniekiem, kā arī pienācīgu samaksu un veselības apdrošināšanu, tad notiek kaut kas nepareizs un nedemokrātisks."
Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā decembrī tika panākta vienošanās par Platformu darbinieku direktīvu. Tomēr dalībvalstu vidū joprojām valda domstarpības.
Dāņu izcelsmes eiroparlamentāriete Kārena Melhiora no grupas "Renew Europe" uzskata, ka nevajadzētu pārspīlēt: "Ir svarīgi neizliet ūdeni no vannas ar visu bērnu. "Uber" ir tikai viena no platformām, un platformas nav vienādas. Mums ir jārada likumi visa veida un izmēra platformām. Digitālās platformas rada būtiskas inovācijas gan nodarbinātības, gan uzņēmējdarbības jomā. Mums ir jāuzlabo nodarbinātības apstākļi cilvēkiem, kas strādā platformās, saglabājot elastīgus darba apstākļus un iespējas strādāt patiesi pašnodarbinātiem."
"Uber" ir kļuvis par globālu jaunās ekonomikas simbolu, aiz kura stāv tehnoloģiju milži. Tas daudziem saistās ar nestabilām darbavietām un vāju sociālo aizsardzību. Tomēr ir skaidrs, ka platformas nes patērētājiem arī priekšrocības. Tādēļ tuvākajos gados jautājums par līdzsvara atrašanu starp uzņēmēju un nodarbināto interesēm kļūs arvien asāks.
