Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Rīgas ostā sagaida otro kravas vilcienu no Ķīnas

FOTO: Rīgas ostā sagaida otro kravu vilcienu no Ķīnas

Pēc nepilna gada Rīgas brīvostā svinīgi sagaidīts jau otrais konteineru vilciens no Ķīnas. Šoreiz tas ir Ziemeļrietumu pilsētas Urmurči, kurš caur Rīgas ostu nogādās kravas Roterdamas ostā Nīderlandē. Lai gan amatpersonas uzsver tā potenciālos ieguvumus, tagad tās savos solījumos par pārvadājumu regularitāti ir krietni skopākas.

Preču vilcienā atvests 41 konteineri ar dažādām pārtikas piedevām. Rīgas Brīvostā tās tiks nokrautas un uzkrautas uz kuģa, lai dotos uz Roterdamas ostu.

Šis vilciena sastāvs braucis no Ķīnas Ziemeļrietumu pilsētas Urumčiem, šķērsojot Kazahstānu. Kazahstānas vēstnieks Latvijā Bauržans Muhamedžanovs uzsver – līnijas attīstībai pamati likti vēl vasarā notikušajā “Expo 2017” izstādē: “Astanā bija vienošanās starp mūsu valstu vadītājiem, tika doti vajadzīgie rīkojumi, nepagāja ne trīs mēneši, un nu jūs tam visam esat liecinieki. Ja sakrīt politiskie virzieni un ekonomiskais izdevīgums, to var paveikt gan manas, gan jūsu valsts labā.”

Lai gan šis ir tikai otrais preču vilciens no Ķīnas, Satiksmes ministrs līdzšinējo veikumu vērtē pozitīvi. 6000 kilometru garo maršrutu vilciens līdz Rīgai veicis septiņās dienās, kas ir ievērojami mazāks laiks nekā vedot caur Poliju, kur sliežu ceļi ir noslogoti, tādēļ maršruts izbraucams ilgāk.

“Vilcieni neaiziet uz mūsu kaimiņiem, piemēram, igauņiem un lietuviešiem, bet uz Rītu. Arī Ķīnas dzelzceļš strādā pie sava jaunā kartējuma, kur Rīga ir galvenais virziens Baltijā,” pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

Tikmēr Ķīnas vēstnieks Latvijā Huans Jongs aicina turpināt strādāt pārvadājumu cenu samazināšanas virzienā: “Es šī procesa dalībniekiem gribu novēlēt lūkot, kā atrisināt atpakaļejošo kravu jautājumu. Mums jādomā, kā uzturēt konkurētspējīgu cenu šajā līnijā. Tas nav viegls uzdevums.

Valdības var veicināt preču pārvadājumu politiku, bet biznesam jādomā, kā uzturēt konkurētspēju.

Manuprāt, pateicoties mūsu savstarpēji koordinētiem pūliņiem, mēs šo problēmu varēsim atrisināt.”

Juns neslēpj – ne Rīga, ne Baltijas valstis nav Ķīnas preču galvenās noieta vietas, un mudina Latviju pilnveidot tālāku preču piegādi Rietumeiropas gala mērķos.

Amatpersonu uzrunās izskanēja minējumi, ka Rīgas virzienā no Ķīnas caur Kazahstānu vien līdz 2020. gadam varētu tikt pārvadāti teju 200 tūkstoši konteineru, tomēr “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš šādus solījumus pagaidām nedod: “Es esmu pārliecināts, ka vienā brīdī mēs varēsim paziņot, ka mums ir regulārais reiss, bet man patīk izdarīt un tad paziņot par rezultātiem, kas ir redzami.”

Pirmais konteinervilciens no Ķīnas tika sagaidīts 2016.gada novembrī. Reisu organizēja „LDz loģistika”, Krievijas uzņēmums "TransContainer" un Ķīnas dzelzceļš. 

 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti