FOTO: «Rail Baltica» stacijai lidostā «Rīga» trīs arhitektoniskie risinājumi

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica" stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti. Tie tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6.kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres, informē uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Ar sagatavotajiem risinājumiem iepazinušies "Eiropas Dzelzceļa līniju" sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas (NVO): invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", apvienība "Pilsēta cilvēkiem", Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" un Latvijas Riteņbraucēju apvienība.

Jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar jauno pasažieru termināļa paplašinājumu.

Stacijas arhitektoniskie risinājumi ir bāzēti atšķirīgos konceptos.

  • 1. Kompaktums un saulesgaisma, iekļaujot dabas elementus, kur dominējošie fasādes elementi ir metāls un koks.

  • 2. Cieša saikne ar dabu, koku ieskauto Baltijas jūru, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements.

  • 3. Plašums, caurspīdīgums un gaisma, dominējošie elementi ir stikls un metāls. 

Risinājumus izveidojuši projektētāji, pilnsabiedrība "PROSIV" (Itālija, Slovākija, Latvija). Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam starptautiskās lidostas "Rīga" un ''Eiropas Dzelzceļa līniju'' vadība kopdarbībā izvēlēsies vizuāli atbilstošāko un funkcionāli labāko risinājumu.

"Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta "Rail Baltica" stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu," stāsta "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes loceklis Andris Linužs.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce atzīst, ka, attīstot piedāvātos konceptus jau par konkrētu būvniecības projektu, būtiski būs sabalansēt pasažieru ērtības, mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un arhitektoniskās ambīcijas.

"Piedāvātie koncepti apliecina izstrādātāju izpratni par objekta nozīmi, kas būs ne tikai vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli, bet arī valsts un lidostas seja uz daudzām desmitgadēm," norāda Līce.

KONTEKSTS:

Šā gada martā parakstīts pirmais "Rail Baltica" projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. To parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas” un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs – trīs valstu uzņēmumu apvienība "PROSIV" ("Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija)).

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4,4 kilometri. "Rail Baltica" dzelzceļa stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 kilometru garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 metru garš perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Šajā projektā izbūvēs arī jaunu dzelzceļa pārvadu pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērumu posmā no Imantas līdz lidostai (2,3 kilometru garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver piecas Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt